Fotoalbuma “Hirschenhof-Irši. Pagātnes pēdas” atvēršana

7. augustā Tūrisma informācijas centrā Koknesē tika svinēti svētki biedrības “Hiršenhofas mantojums” izdotās Undīnes Pabriks – Bollow fotostāstam par Iršu vācu kolonijas (1766-1939) atstātajām pēdām. Pēc Dr. Arta Pabrika, politologa un Latvijas Republikas Aizsardzības ministra, “Hiršenhofas stāsta” šis ir biedrības otrais pētnieciskais darbs, kas turpina izzināt Iršu pagasta un vācbaltu kolonijas vēsturi.

Kā liecina bagātīgais un kvalitatīvais fotostāsts, pēc vairāk nekā 80 gadiem 116 vācbaltu ģimeņu  atstātās pēdas Vidzemē ir visdažādākās: gruntīgas mūra mājas un iespaidīgas koka guļbūves  Latvijas dabas ainavā, laika zoba, kara šāviņu un kolektivizācijas skartas ēkas, grausti, māju drupas, no vācu zemnieku (amatnieku) sētas pāri palikušas akmeņu kaudzes, skursteņi un  pagrabi, kas visi šodien ir unikāla vērtība, jo aizvien turpina sev piesaistīt kolonistu mājas numuru, apsaimniekotās zemes platību un pēdējā vācbaltu īpašnieka vārdu un uzvārdu. Kā svētku brīdī teica grāmatas recenzents Dr. A. Pabriks, grāmata dokumentē to, ko reiz paņems un nebūtībā aiznesīs laiks, jo viss plūst un mainās, tik daudz no bijušā jau pazaudēts, bet tas, kas iekļuvis grāmatā, nezudīs.

Pasākuma vadītāja Pērses sākumskolas vēstures skolotāja Valda Kalniņa bijusi klāt visās ekspedīcijas reizēs kā laba  ilgi noklusētās Iršu vēstures pārzinātāja. Nevienam vien vārds “kolonisti” pagājušā gadsimta 70., 80.gados asociējies ar šīs vietas iekarošanu, kas nebūt tā nebija. 1766. gadā Krievijas cariene Katrīna II aicināja iz arāju kārtas nākušo vācu tautu apmesties pēc Ziemeļu kara bez iedzīvotājiem palikušajā Baltijas teritorijā.

Otra ekspedīciju līdzdalībniece bijusi iepriekšējā Iršu pagasta pārvaldes vadītāja Raina Līcīte, pārzinot vācbaltiešu mājas un to saimniekus mūsdienās. Nebijis šo divu uzticamo un vienmēr atsaucīgo palīdžu, Undīnes Pabriks- Bollow darbs paliktu vien idejas līmenī, tā atzinusi vācu tautības autore, kurai ļoti svarīgi bija izdarīt šo lielo darbu un veltīt to  vīra dzimtai piederīgajam hiršenhofietim Arvidam Rathfelderam. Nu jau mūžībā aizgājušais kungs, ciemojoties savā un mūsdienās vienīgajā autentiskajā Hiršenhofas tipveida mājā ”Nomaļos”, allaž teicis: “Te ir paradīze”.

Iršu pagasta bibliotēkas vadītāja Dace Grele  uzsvēra, ka nu bibliotēkas grāmatu plauktā būs vēl viena pērle, kas bagātinās izziņas materiālu par pagasta vēsturi.

Kokneses novada vadītājs Dainis Vingris norādīja uz to, ko ar hiršenhofiešu likteņiem un teicamiem amatniekiem liegtajām attīstības iespējām izdarījuši abi pasaules kari. Viņš pateicās Undīnas kundzei par pienesumu Iršu pagasta unikālās vēstures izpētē un Pabrika kungam par Latvijai garantēto drošību.

“Braku” muzeja vadītāja un ar dzīvesbiedra radu saitēm Hiršenhofai piederīgā Zinta Saulīte pateicās grāmatas autorei par iedvesmu un sniegto pieredzi Zintas jau uzsāktajā Ērgļu novada kultūrvēsturisko vietu un ēku izpētes darbā.

Linda Šmite jauno fotoalbumu nosauca par sava romāna “Aizved mani uz Hiršenhofu!” vizuālo materiālu, jo tas, kas, romānu lasot, lasītājam jāuzbur vien paša iztēlē, tagad pasniegts krāsainās fotogleznās. Viņai prieks par to, ka gan romāns, gan A. Pabrika eseja kalpo par ierosinājumu nopietniem, dokumentāli apstiprinātiem Hiršenhofas vēstures un dzimtas sakņu pētījumiem, tādiem, kādu jau paveikusi muzeoloģe Agnese Neija un kurai sāp hiršenhofiešiem tik nozīmīgās Liepkalnes baznīcas pašreizējais stāvoklis. Viņa ir cilvēks, kurš, ļoti iespējams, sauks kopā visas ar baznīcu saistītās puses (draudze, pašvaldība u.c.), lai īstenotu projektus baznīcas atdzimšanai.

Pasākuma sirsnīgo atmosfēru ar teicami izvēlētu dziesmu repertuāru vēl emocionālāku un neaizmirstamāku darīja Druvis un Marika.

Linda Šmite,

Kokneses tūrisma informācijas centra foto