„Atmiņu Daugavas” atvēršanas svētki Likteņdārzā

Smaržojot jāņu zālēm un mierīgi plūstot Daugavs viļņiem, 22. jūnija pēcpusdienā, Koknesē, Likteņdārzā, daudzu gaidītie grāmatas „Atmiņu Daugava” atvēršanas svētki kopā sasauca vērienīgā izdevuma sastādītājus, atbalstītājus, koknesiešus, tuvus un tālus ciemiņus.

Biedrība „Koknese” grāmatu izdevusi Jelgavas tipogrāfijā, tās izdošanu finansiāli atbalstījušas piecas pašvaldības: Kokneses novada dome, Aizkraukles novada dome, Pļaviņu novada dome, Salas novada dome, Staburaga pagasta pārvalde, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība, MEDILINK, zemnieku saimniecība „KalnAvoti” un AS Diena. Izdevuma sastādītāji – grāmatas idejas autors, kolekcionārs Jānis Ivars Padedzis un vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs paveikuši milzīgu darbu, lai taptu atmiņu stāsts par Daugavu – veltījums mūsu tautas Likteņupei. Atšķirot „Atmiņu Daugavu”, kuru grūti noturēt rokās un no kuras vāka uz mums noraugās zudis dārgums – Staburaga klints, lasām: „Grāmatā ir apkopoti materiāli, kas tika iegūti, trīs gadu garumā vācot atmiņas, dokumentus un fotoliecības par Daugavas senleju posmā no Pļaviņām līdz Aizkrauklei pirms senlejas appludināšanas. Šajā laikā tika pierakstītas neskaitāmas aculiecinieku liecības, kā arī ieskenētas apmēram 4000 fotoattēlu kopijas, kas deva iespēju paskatīties uz Daugavu gadsimta griezumā. Cilvēku atmiņas papildināja rakstītie vēstures avoti: arhīvu dokumenti, preses publikācijas, apraksti un pētījumi. Tā ir neliela, taču ļoti būtiska Daugavas vēstures daļa. Grāmata ir veltīta tiem likteņiem, kas tika salauzti mūsu kopējās labklājības celšanas vārdā, un tai paaudzei, kurai nekad nebūs lemts skatīt Daugavu tādu, kādu to savām acīm skatījuši mūsu vecāki un vecvecāki.”

Spēlmaņu kopas „Skutelnieki” dūdām skanot, meitenes viduslaiku tērpos, goda vietā ienesa ozollapu vītni, lai ikviens, kas piedalījies grāmatas tapšanā, tajā ievītu jāņuzāļu pušķi ar labu domu vēlējumu „Atmiņu Daugavas” ceļam pie lasītājiem.

Mēs, šī svētku mirkļa aculiecinieki, sajutāmies kā Pļaviņu kultūras nama kora „Loreleja” (vad. Staņislava Kalniņa) un Kokneses kultūras nama kora „Anima” (vad. Aija Liepiņa) kopīgi dziedātajā Valtera Kaminska dziesmā „Vasaras vakars un vīgriežu vāli smaržo pēc laimes pie Daugavas…” „Katram no mums ir sava Daugava – atmiņu apvīta, skarba un mutuļojoša, skaistuma un mīlestības upe”, sacīja grāmatas atvēršanas svētku vadītāja Inguna Strazdiņa. Jānis Ivars Padedzis uz jautājumu, kāda ir viņa atmiņu Daugava, klātesošajiem atklāja: „Grāmata radās vienkārša iemesla dēļ, gremdējoties atmiņās, vēlējos vēlreiz iebrist tajā Daugavā, kura vēl nebija zaudējusi savu krāšņumu pirms Pļaviņu HES būvniecības. Bet grāmatas nosaukumu man pateica priekšā Dainis Īvāns, kad, ciemojoties pie viņa, lūdzu padomu, kādu vārdu dot grāmatai. Tātad Daini Īvānu varam saukt par grāmatas krusttēvu, bet tās ceļa vārdu autori Māru Svīri par „Atmiņu Daugavas” krustmāti.” LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents un Daugavas muzeja galvenais speciālists Mārtiņš Mintaurs, papildinot savu kolēģi sacīja: „Paldies visiem, kas dalījās atmiņās, deva fotogrāfijas, visiem, kas palīdzēja gan ar padomu un darbu, gan finansiālu atbalstu. Visus šos vārdus un pateicību jūs varat izlasīt grāmatā. Atmiņu Daugava ir vajadzīga ne tikai tiem, kas redzējuši to pirms gadu desmitiem, bet mums visiem, kamēr vien mums būs svarīga tautas vēsture.” Kokneses novada domes deputāts, zemnieku saimniecības „KalnAvoti” īpašnieks Jānis Dzenis, kurš grāmatas tapšanu atbalstījis no tās pirmsākumiem, līdzi bija paņēmis grāmatas pirmo eksemplāru vēl ar baltām, neaprakstītām lapām, atzina: „Ja nebūtu šo atmiņu un pārdzīvojumu, grāmatas nebūtu. Paldies visiem, kas ļāva atdzīvoties atmiņām un piedzimt „Atmiņu Daugavai”. Tā man ir pirmā zināmā grāmata, par kuru grāmatu tirgotāji bija pārsteigti, jo lasītāji to meklēja grāmatnīcu plauktos vēl krietni pirms izdošanas. Paldies par profesionālo veikumu Jelgavas tipogrāfijai un Valdim Villerušam par māksliniecisko iekārtojumu, starpcitu, grāmatas papīrs ir nācis no Itālijas, Gardas ezera.”

Biedrības „Koknese” valdes priekšsēdētāja Dace Grīsle ar gandarījumu uzsvēra: „Biedrībai „Koknese” tas bija liels gods, pieredze un uzdrīkstēšanās – vadīt grāmatas izdošanu.” Svētkos ar mums kopā domās bija un sveicienus sūtīja Dainis Īvāns un Armands Melnalksnis, kuri devuši arī savu ieguldījumu „Atmiņu Daugavai”.

Ar saviļņojumu ieklausījāmies tautā iemīļotās rakstnieces Māras Svīres teiktajā, kurai ar dzīvesbiedru Vladimiru Kaijaku ir laime būt pavisam tuvu dzelmē grimušajam Staburagam. „Kad cilvēks ir dzīvojis krietnu laiku, rodas jautājums, kur palikusi mana jaunība? Nevar būt, ka tā ir pagaisusi, jāzina kur meklēt – uz zemes vai debesīs. To pašu var sacīt arī par upi, par Daugavas jaunību. Likās, ka Daugavas jaunība ir pazudusi, ka tā rodama tikai dažu atmiņās un ģimeņu albumos. Tagad zinām, kur atrast Daugavas jaunību. Neliesim asaras par bijušo. Re, kā Daugava mirguļo zeltā šajā dienā! Paldies abiem Jāņiem un Mārtiņam! Jūs esat mums uzdāvinājuši Daugavas jaunību! Novēlu upei laimīgu ceļu uz jūru! Būtu labi, ja arī mēs katrs un mūsu valdība zinātu savu ceļu.”

Rakstniecei, ievijot jāņuzāles ozolu vītnē, skanēja Antras Ķimenes dziedātā dziesma par Staburagu. Savus vēlējumus „Atmiņu Daugavai” un pateicību grāmatas autoriem veltīja Aizkraukles, Pļaviņu, Salas un Kokneses pašvaldību vadītāji, Sniedze Sproģe no Latvijas Pašvaldību savienības. Arī viņu puķu pušķi atrada vietu ziedošajā ozollapu vijumā. Dejojot Kokneses kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvam „Liepavots” (vad. Inta Balode), klausoties dziesmās, kurās cildināts Daugavas vārds, nepameta sajūta, ka ikvienā no mums atbalsojas Daugavas likteņa stāsts, tikai tas ir jāprot saklausīt ar sirdi.

Kā patīkams pārsteigums izskanēja ziņa, ka „Atmiņu Daugava” ir saņēmusi pirmo dāvanu - Armanda Birkena (grupa „Čikāgas piecīši”) dziesmu ar Valda Krāslavieša vārdiem „Rokas nost no Daugavas”, kuru noteikti nākotnē dzirdēsim arī Likteņdārzā.

Pasākuma izskaņā ozollapu vītni atdevām Daugavai, lēni līgodama tā aizpeldēja uz Staburaga pusi, aiznesot sveicienus Daugavas jaunības dienām. Bet Likteņdārzā no šīs dienas kuplos vēl viens kociņš, kuru kopīgi iestādīja grāmatas veidotāji. Ielīgojot vasaras saulgriežus, Daugavas krastā vēl ilgi skanēja Aizkraukles fokloras kopas „Karikste” (vad. Anita Ostrovska) līgo dziesmas.

Lai piepildās Māras Svīres sacītais: „Lai gaišs ceļš mūsu Likteņupei uz jūru, lai gaišs ceļš grāmatai pie lasītājiem!”

Operātora I. Boikova sagatavoto videomateriāls :

Kokneses Novada Vēstis