Politiski represēto piemiņas brīdis Bebru pagastā

Pie Bebru pamatskolas, kur atrodas komunistiskā genocīda terora upuriem celts piemineklis, žēli raud kokle, deg svecīšu liesmas un mirdz pūpolzaru sudrabs. Ir Māras dienas priekšpusdiena. Pulcējas skolēni, skolotāji, Bebru pagasta iestāžu darbinieki un drausmo notikumu vistiešākie liecinieki – cilvēki, kuri piedzīvojuši prātam neaptveramos, necilvēcīgos notikumus 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā. Lai viņiem mūžīga mūsu cieņa un līdzjūtība!

Skan kopīga lūgšana Dievam, tad – klusuma brīdis, drausmo notikumu atceres vārdi, pateicības visiem, kuri mācās no vēstures un kopj piemiņu. Runā Bebru pamatskolas direktore Lidija Degtjareva, kultūras pasākumu organizatore Daila Riekstiņa, Bebru pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza, atvaļinātais Gaisa spēku pulkvedis Uldis Filipsons, vēstures skolotāja Ieva Puniņa, Antoņina Midega un Bebru pamatskolas skolnieces Linda Saldava un Eva Tomaševska. Skan Velgas Gredzenas un Dzintras Stārastiņas dziedātas dziesmas “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” un “Svētvakars”.

Kokneses novada represēto nodaļas izpilddirektore Lība Zukule sveic skolēnus, kuri piedalījās konkursā “Par ieguldījumu Likteņdārzam”.

Pelēkais granīta akmens paliek košu ziedu, pūpolzaru un svecīšu liesmiņu skavās. Par nepārnākušajiem nomodā esošā akmens sirds ir sasildīta un miera pilna – šī tauta par nezināmiem grēkiem ir samaksājusi pašu augstāko cenu un bez naida, bez atriebes kāres izstāstījusi nākamajām paaudzēm.

Linda Šmite,

Dz. Sniedzes foto