Pa dzejas ziedošām takām

11. septembrī Bebru pamatskolā ar „Autobuss debesīs” dziesmu „Astoņi kustoņi” sākās Dzejas diena, veltīta Ojāram Vācietim. Kopā ar spilgtajiem saules stariem skolēni un skolotāji rotāja skolas tradīciju Dzejas mēnesī godināt kādu no latviešu ievērojamākiem dzejdariem.

Gaidot šo notikumu, katra klase veidoja rudens ziedu, augļu un dārzeņu kompozīcijas (klājumus). Un tā skolas pagalmā dažādās vietās uzradās koši jo koši Ojāra Vācieša dzejas tēli: cimdiņš, ābele, pulkstenis, dumjais gliemezis, muša, sveces, astoņi kustoņi un citi. Tie atdzīvojās, kad autori pasākuma dalībniekus aicināja pie sava meistardarba un runāja vai dziedāja Ojāra Vācieša dzejas tekstus.

Dzejas dienas pasākumu rakstiski vērtēja 8. klases skolēni:

„Visvairāk patika klausīties stāstus par O. Vācieša mūžu. Tas nebija viegls, bet dzejoļi ir arī humoristiski. Man patika dzejoļi par dzīvi, par mīlestību, par kosmosu.” (Mairita Tomaševska).

„Dzejas diena kopumā bija izdevusies, diena arī bija skaista. Šādas Dzejas dienas varētu rīkot katru gadu. Man patika tas, ka mēs visi kopā noskaitījām dzejoli „Tu esi Latvija” un pēc tam noklausījāmies kora dziesmu.” (Krista Jirgena)

„Tikai mazu kripatiņu mēs dzirdējām no tā visa, ko O. Vācietis sarakstījis. Viņam dzejoļu ir pārpārēm. Esmu laimīga, ka mums bija iespēja prezentēt Dzejas dienai radītos darbus un iepazīt Ojāru Vācieti no nepareizās puses.” (Renāte Grikpede).

„ Ojāram Vācietim ļoti patika būt brīvam kā putnam, brīvi paust savas domas, viņš gribēja ceļot. 3. klases Astoņu kustoņu dārziņš bija dzejoļu tēlu pilns. Ojārs Vācietis bija īsts Latvijas patriots, par ko mēs pārliecinājāmies Dzejas dienas nobeigumā, kad skanēja korī runātais dzejolis „Tu esi Latvija.” (Elza Šmite).

Kaut mums visiem izdotos kā Ojāram Vācietim – īsi, kodolīgi, dzīves gudri un uzrunājoši! Pateikt un Dzīvot:

„Cik man gadu?

Tikpat, cik maniem jāņtārpiņiem.

Tik, cik es spīdu.”

„Es paceļu to akmeni,

Ko tu uz mani sviedi.

Ak, kādi tajā akmenī

Sasaluši ziedi!”

Linda Šmite

Dz. Sniedzes foto