Par dzimto valodu un dzimto zemi

Aizkustinājuma pilna, saturīga un līdzpārdzīvojumu izraisoša izvērtās Latvijas vēstures mācību stunda Bebru pamatskolas pagalmā 12. septembra pēcpusdienā. Rokās sadevušies skolēni un skolotāji izveidoja dzīvu ķēdi, tieši tādu, kāda radās pirms 25 gadiem, kad triju Baltijas republiku iedzīvotāji savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu, paužot savu kvēlāko sapni par pašnoteikšanos, par savu valstu neatkarību.

Direktores vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā, sociālo zinību skolātāja A. Romanovska sasaistīja Baltijas ceļa atceres pasākumu ar šodienas pasaules politiskajiem notikumiem. Teicami izvēlēta mūzika klātesošos it kā iesēdināja lidmašīnā un ļāva no putna lidojuma noskatīties uz rudens ziediem izausto Latviju, Lietuvu, Igauniju, kas, skolēnu roku darinātas, košas sargāja savas ziedošas robežas skolas pagalma zālienā. Mēs domājām par tiem, kuri šobrīd nav Latvijā, par tiem, kuru debesis nav tik zilas un mierīgas, kādas tās plešas pār Baltiju. Iedegās svecītes, ietrīsējās sirsniņas, jo reta ir tā skolēnu ģimene, kuru nav skārusi ekonomiskā emigrācija.

Kad skolas direktore L. Degtjareva sniedza roku, lai savas skolas dzīvo ķēdi vestu skolas dārzā, uzreiz nenojautām, ka esam ieskāvuši vairākus nozāģēto koku celmus. To vietā nākampavasar zaļos jauna dzīvība, tāpat kā uzziedēs mūsu ticība un cerība par mieru pasaulē, par ikkatras valsts brīvību un drošību. Kopā ar dziedātāju Ievu Akurāteri lūdzām: „Palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai!” Viens otram nodevām vārdus: „Par dzimto valodu un dzimto zemi”. Šis teikums atkārtojās vairāk nekā astoņdesmit reižu, bet nebija divu vienādu intonāciju, kādā tie tika izrunāti.

Bebru pamatskolas informācija