Bebru pamatskolas 4. salidojums

Dienā pirms vasaras saulgriežiem, 20. jūnijā, Bebru pamatskolas durvis bija atvērtas atkal tikšanās priekam un saulainām atmiņām absolventu, skolotāju un darbinieku tikšanās brīdī – Bebru pamatskolas 4. Salidojumā.

Pirms salidojuma atklāšanas koncerta tuvi un tāli – sirsnīgi gaidīti savējie varēja aplūkot skolas vēsturei veltītu izstādi un apmeklēt tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālo māju – muzeju. Par skolas šodienu un skolēnu sasniegumiem vēstīja Bebru pamatskolas literārā jaunrades pulciņa un skolotājas Lindas Šmites sagatavotais žurnāla „Bebrēns” speciālizlaidums. Piemiņas brīdī Zutēnu kapos, pieminot mūžībā aizsauktos Bebru pamatskolas skolotājus un pāragri no dzīves atvadījušos absolventus, viņu atdusas vietās noliktie margrietiņu pušķīši izteica bez vārdiem – labie darbi nepazūd un atmiņas neizgaist.

Ar kopīgi nodziedātu mūsu tautas lūgšanu un klusuma brīdi, godinot mūžībā pavadītos Bebru pamatskolas skolotājus un absolventus, tika atklāts Bebru pamatskolas 4. Salidojums. „Skola, skolotājs, skolēns – trīs posmi vienā aplī, trīs pērles vienā gredzenā. Šodien mēs stāvam uz satikšanās tilta un man pretī veras gredzena trīs spožās acis: skola – skolotājs – skolēns,” – uzrunājot salidojuma dalībniekus, sacīja skolas direktore Lidija Degtjareva. Skolas kolektīva vārdā viņa teica paldies par godprātīgu darbu gan bijušajiem skolas ilggadējiem pedagogiem, gan kolēģiem, kas daudzu gadu garumā turpina savu sūtību skolotāja darbā. Savu ieguldījumu skolas izaugsmei un nākotnei dāvājuši arī mūsu skolas absolventi. Ar sirsnīgiem aplausiem tika sveikts 1959. gada absolvents Andris Kristons. Pateicoties viņa ziedojumam jau četrus gadus, sagaidot Voldemāra Jākobsona dzimšanas dienu, tiek rīkots skolēnu jaunrades konkurss „Mans lepnums – Bebru pagasts”.

Šogad aprit 155 gadi kopš Bebru pagasta teritorijā dibināta pirmā skola – Jaunbebru pagasta skola, savukārt septiņi gadu desmiti aizritējuši kā Bebru pagasta centrā darbojas skola, kurai gadu gaitā mainījušies nosaukumi, bet nemainīgi palicis tās galvenais uzdevums – sniegt jaunajai paaudzei gan zināšanas, gan sirds gudrību. Absolventiem, kam sudrabs matos, atmiņās vienmēr dzīvos viņu skola Vecbebru muižas saimniecības ēkās no 1944. līdz 1975. gadam. Jau 40 gadus Bebru pamatskolas mājvieta pagasta centrā priecē ar savu sakoptību un košumu, jo pateicoties Bebru pagasta pārvaldes un Kokneses novada domes atbalstam, kļūst arvien jaunāka. Sagaidot vasaras saulgriežu laiku salidojuma dalībnieki tika aicināti kā ziedošā jāņuzāļu pļavā iebrist atmiņu pļavā un, atminoties Bebru pamatskolas septiņas desmitgades, ozollapu vītnē iesiet jāņuzāļu pušķīšus un savus labos vēlējumus.

Iet jasmīnu vasara mana caur mūžiņu skanot. Ir skolotāji, kuru dzīves gudrība un personības starojums mūs pavada arī tad, kad esam pārkāpuši skolas slieksni. Skolotāja Zenta Zīle ir patiesi bagāta – 59 gadus viņa ir atdevusi savam sirds darbam, šopavasar, 9. maijā, skolotāju sveicām 80. dzimšanas dienā. Viņai pieder visdārgākais – savu skolēnu un kolēģu cieņa un mīlestība. Sirsnīgiem aplausiem skanot, skolas bērni tautas tērpos pavadīja skolotāju Zentu Zīli iesiet pirmo jāņuzāļu pušķīti ozollapu vītnē.

Direktore Lidija Degtjareva atgādināja nozīmīgākos vēstures faktus par katru skolas desmitgadi, ko papildināja skolas vēstures stāsts fotogrāfijās uz ekrāna.

Muzikāli priekšnesumi – pagasta vokālā ansambļa „Nianse”, skolas absolventa Andra Kristona, pamatskolas skolēnu Keisijas Vidiņas un Jāņa Bota dziesmas vijās cauri visām skolas desmitgadēm. „Atnāc, atkal debesis augstu, ieliec manā savu plaukstu. Bērnības saule nenoriet, mūsu skolas ceriņi zied…” – dziesmu „Ceriņu valsis” Andris Kristons aicināja dziedāt līdzi visus klātesošos.

Pagasta centrā pirmā skolas desmitgade sākās 1944. gada oktobrī, kad Vecbebru muižas kungu izbraucamo zirgu staļļu telpās darbu sāka Bebru nepilnā vidusskola. Tās pirmā direktore bija Tonija Jostsone, Pēc gada skolu pārdēvēja par Bebru – Jaunbebru septiņgadīgo pamatskolu. Šajā laikā skolas direktori ir Mārtiņš Līmanis un Visvaldis Bārs. Tas ir laiks, kad jaunieši alkst pēc zināšanām, un viņiem tās sniedz dzīves gudri skolotāji, sava darba entuziasti.

Gadu ziņā dižākais absolvents šajā tikšanās brīdī bija koknesietis Artūrs Zariņš, kurš 1943. gadā pabeidzis Jaunbebru sešklasīgo pamatskolu. Iesienot ziedu pušķīti pirmās desmitgades saulgriežu vītnē, sirmais kungs ar saviļņojumu klātesošajiem novēlēja: „Mīliet savu tēvu zemi tā, kā mums to mācīja dzīves gudri skolotāji! Lai Dievs svētī Latviju!”

Un vienmēr atmiņu dārzā ziedēs vecās skolas ābeles, kurām pretī pavasaros vērās mūsu klases logs. Skolas otro desmitgadi no 1956. līdz 1965. gadam raksturo stingrība, noteiktība un enerģija, Voldemāra Jākobsona sportiskais gars. Ziemā vienmēr uz slēpēm, vasarā – volejbols, orientēšanās sports un tūrisms. Skolas direktori šajā laikā Jāzeps Vocišs, Ivars Jostsons, Erna Veiskate. Pieminot skolas otro desmitgadi, savu jāņuzāļu pušķīti labo vēlējumu vītnē iesēja 1956. gada absolvents Ludvigs Kupčs, atceroties vienu skolas gadu nedarbu kāda izlaiduma priekšvakarā.

Skolas trešā desmitgade aizritējusi no 1966. līdz 1975. gadam. 1967. gadā par skolas direktoru darbu uzsāka Pēteris Čudars un viņa lielākais nopelns ir 1975. gadā uzceltais jaunais skolas nams. Šīs desmitgades – 1966. gada absolvente Anna Zīle ar pateicību pieminēja Voldemāru Jākobsonu, jo ir sekojusi sava skolotāja piemēram un visu darba dzīvi atdevusi sporta skolotājas darbā.

Dzīvei ir daudz dažādu krāsu, bet pamatā septiņas. Visas vienādi skaistas un skaisti ir arī skolas gadi no 1976. līdz 1985. gadam. Tas vēl aizvien ir Pētera Čudara pašaizliedzīgās darbības laiks. 1977. gada absolvents Māris Blitsons, iesienot pušķīti saulgriežu vītnē, atklāja, ka viņam ir bijusi laime mācīties gan vecajā, gan jaunajā skolā.

Laiks no 1986. līdz 1995. gadam - skolas piektā desmitgade atmiņā paliks saistīta ar direktora Osvalda Malaševska vārdu, jo savos desmit direktora darba gados viņš paveicis daudz. 1990. gada absolvente Aiga Jermaka atminējās ar kādu saviļņojumu kā Bebru pamatskolas kora dalībniece piedalījusies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kur pirmo reizi šajos svētkos dziedāta Mārtiņa Brauna dziesma „Saule. Pērkons. Daugava”.

Bebru pamatskolas sestais gadu desmits – no 1996. līdz 2005. gadam. 1997. gadā tiek noorganizēts visu triju skolu 1. Salidojums, par to vislielākais paldies Osvaldam un Maijai Malaševskiem. 1999. gadā par skolas direktori kļūst Aija Skudra. Viņas darbības laikā turpinās skolas labākās tradīcijas un piedzimst jaunas: piemēram Tēvu diena. 2003. gada absolvents Artūrs Plūme savai pirmajai skolai novēlēja saglabāt savu jaunību un radošo garu, un pats galvenais - lai pietiek skolas bērnu!

Skolas septītā desmitgade no 2006. līdz 2015. gadam ir laiks, kad tiek veikti vērienīgi skolas ēkas atjaunošanas darbi, papildināta materiālā bāze, skolēni parāda izcilus sasniegumus sportā, mācībās un pašdarbībā. No 2012. gada skolas direktores pienākumus veic Lidija Degtjareva. 2014. gada absolventi Liene Pavloviča un Krists Bitenbinders novēlēja, lai mēs katrs savu skolu atcerētos ne tikai salidojumos, bet daudz biežāk!

Skola nevar pastāvēt bez skolēniem, tāpat kā skola nevar pastāvēt bez pašvaldības atbalsta. Bebru pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza, iesienot jāņuzāļu pušķīti ziedošajā vītnē, pateicās absolventiem par to, ka viņiem ir prieks atgriezties dzimtajās takās, bet skolas kolektīvam vēlēja daudz spēka un veselības darot savu svētīgo darbu.

„Paldies skolas direktoriem Pēterim Čudaram un Osvaldam Malaševskim par paveikto skolas izaugsmē! Lai arī turpmāk izdodas saglabāt skolas tradīcijas un nest ar lepnumu Bebru pamatskolas vārdu!” – skanēja bijušās skolas direktores Aijas Skudras vēlējums.

Es tevi ļoti gaidīšu. Bet ne pie pulksteņa. Pie Laika. Pie debesīm es stāvēšu, un manā rokā slaikā trīs zvaigznes būs, lai pazītu tu mani. Ne jau visi mūsu skolas absolventi varēja piedzīvot šo kopības mirkli, jo ir tālumā no Latvijas. Izskanēja aicinājums domās aizsūtīt viņiem mīļus sveicienus no dzimtās skolas! Un vienalga, kur viņi šobrīd būtu, lai reiz ceļš viņus atved mājās! Šī vēlēšanās klātesošos vienoja dziesmā „Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies!”

Kopīgi nodziedot skolas himnu, svinīgā pasākuma noslēgumā skolas direktore Lidija Degtjareva sacīja: „Lai tikšanās prieks un sirsnīgās atmiņas smaržo kā jāņuzāļu pušķīši mūsu ozollapu vītnē!”

Arī tālākā vakara gaitā nenorima atmiņu stāsti, sarunas ar skolotājiem un klases audzinātājiem. Svētku noskaņojums turpinājās ballē grupas „Okey” pavadījumā.

Vēl viens skaists notikums ierakstīts Bebru pamatskolas vēstures lappusē.

Sarmīte Rode

Dzintras Sniedzes foto