Esiet laimīgi, dzīvojiet balti Domās, darbos un mīlestībā!

„Es šoreiz neparastāk pīšu vainagu, man skuju vietā zelta stīgas būs – tās smalkās, kas mīļas sirdis sien.” Skanot šīm Maijas Stepēnas dzejas rindām un Asnates Višķeres flautas spēlei, 5. decembra vakarā Kokneses pagasta bibliotēkā mēs bijām skaista acumirkļa liecinieki - iedegoties pirmajai svecei Adventes vainagā, nokļuvām brīnišķā dzejas pasaulē. Tajā ielūkoties mums ļāva dzejniece, kurai pieder arī vārdi: „Ziemassvētki – man tas ir svētums, Balti sniegi klusuma kupenās, Pāri visam – mīlestība.”

Ziemas saulgrieži ir koknesietes Maijas Stepēnas mīļākie svētki gadā, tāpat kā bērnībā, kad viņa, mazs meitēns, klausoties vecmāmiņas Ziemassvētku stāstos, raudzījās zvaigžņotās debesīs. Arī dzejot prieks pie viņas jau atnācis bērnībā, gājis līdzi skolas gadiem un tā līdz šim brīdim nav ļāvis klusēt, bet visu, ko var sajust ar sirdi, ļāvis izteikt dzejas valodā. Viņai vienmēr paticis Ziemassvētku apsveikumos ierakstīt kaut ko savu. Garos gados radušās dzejas rindas Maijas kundzes pirmajā dzejas grāmatā „Tev Ziemassvētkos” klajā laida izdevniecība „Jumava”. Pavisam nesen ceļu pie lasītājiem radusi otra dzejas grāmata „Pār mums klusa Ziemassvētku nakts”.

Dzejnieces lirisko lasījumu no jaunās grāmatas papildināja viņas stāstījums par grāmatas tapšanu. Sākotnēji bijis iecerēts, ka arī šajā gadā tapušie dzejoļi dienas gaismu ieraudzīs tajā pašā izdevniecībā, bet apstākļiem mainoties, tas notika izdevniecībā „Iespēju grāmata”. Kā ar sulīgiem otas triepieniem dzejniece uzbūra mums savu Ziemassvētku gleznu: „Manā pilī svecīte viena deg zaļā egles zarā. Pie balta galda goda vietā sēž klusums un mīlestība.” Bet viņas savdabīgais humors un trāpīgie salīdzinājumi atklāja autores māku uz dzīvi raudzīties ar smaidu. Interesants bija stāsts par iepazīšanos ar Induli Burku, viņas trešās grāmatas „Es – baltais vējš” foto autoru un sakārtotāju. Pateicībā par veiksmīgu sadarbību Indulis Burka dzejniecei dāvināja vienu sārtu rozi, bet otru tumšsarkano ziedu savai mīļotajai sievai Sanitai – grāmatas „Starp diviem saullēktiem” iedvesmotājai. Induļa lasītās miniatūras mūs aizveda atpakaļ liepziedu vasarā un sajūtā, cik klusiem soļiem var atnākt laime. Viegliem pieskārieniem Maija Stepēna atvēra grāmatas „Es – baltais vējš” lappuses, izsakot savas dvēseles būtību: „Baltais vējš, tāpat kā es, mēs abi esam Pasaules daļa. Mana Pasaule smaržo pēc laimes un mazliet pēc skumjām, prieka, smeldzīgām ilgām…” Ar laba vēlējumiem klātesošie pateicās Maijai Stepēnai par tikšanos, kas tuvināja mūs Baltā atnākšanai. Lai mūs pavada viņas vēlējums: „- Esiet laimīgi, dzīvojiet balti domās, darbos un mīlestībā!”

Sarmīte Rode

Ingrīdas Grūbes foto