Ūsiņos

Biedrības "Baltaine" organizētie Ūsiņi šogad pirmoreiz notika pie Radošās mājas. Pirmoreiz iekārtojām vienu no ugunskura vietām, kura šoreiz domāta kā saimnieciskā uguns. Tur arī gatavojām pantāgu. Kas tas tāds - īstens pieguļnieku ēdiens, ko var viegli sagatavot uz ugunskura. Tas gatavots no olām, piena, gaļas... un pirmajiem zaļumiem.

Kas ir Ūsiņi?

Ūsiņi ir gaismas un siltuma atnākšanas svētki – tas ir pierādījums, ka dzīvība atgriežas. „Ūsiņš, Jurģis ir viena no tām retajām latviešu dievībām un mitoloģiskajām būtnēm, kuras skaidrojumos ir vislielākais hipotēžu skaits: lopu patrons, gaismas dievība, bišu dievs, mājas dievs”. (Marģers Grīns, Māra Grīna „Latviešu gads, gadskārta un godi”, Rīga „Everest”, 1992). „Plašākais pētījums pieder Haraldam Biezajam („ Lichtgott der alten Letten”, 1976.)”.

„Ūsiņš ir tas, kas atnes lapas kokiem un zaļu zālīti, tātad tas saistāms ar pavasara un gaismas atgriešanos. Latviešu tautas priekšstatos Ūsiņš parasti tiek uzskatīts par zirgu sargātāju, retāk arī aitu. Ūsiņi ir pirmā ganu diena, pirmā nakts pieguļā. Visas ieražas un rituāli, kas tiek darīti šai laikā, tiek darīti ar domu – kā es daru, tā arī būs”. (Edīte Olupe. „Latviešu gadskārtu ieražas”, Rīga, Avots. 1992)

Tā arī būs. Katrs pamieloja uguntiņu ar medutiņu, teikdams savu vēlējumu, bet pārējie daudzināja: lai top! Jautros dančos, dziesmās pagāja šī diena. Pinām un vijām. Visi devās mājās pēc jauki pavadīta laika. Un Radošā māja ieguva atkal jaunu rotu.

Inguna Žogota, biedrības "Baltaine" priekšsēdētāja