Dzejas un mūzikas iedvesmotie satiekas Koknesē

Kad dzeja sastopas ar mūziku, piedzimst dziesma, kad satiekas radoši cilvēki – parasta rudens diena iezaigojas saules krāsās. 21. oktobrī Kokneses kultūras namā jauktā kora „Alaine” koncerts „Dzejas iedvesmotie” bija brīnišķīga satikšanās ar komponista Andra Kristona dziesmām un  Kokneses novada dzejnieku sveicieniem šajā rudenī. Uz pasākumu ceļu no vēju pilsētas Liepājas bija mērojis pats dziesmu autors, kuru radīt jaunas melodijas iedvesmojusi arī Kokneses dzejnieku vārsmas. Andrim Kristonam tā bija atgriešanās savā bērnības pusē, jo pirmie skolas gadi pavadīti Bebru pamatskolā, kur klases audzinātājs bijis tēlnieks Voldemārs Jākobsons.

Pasākuma ierosinātāja Silvija Cīrule klausītājiem atklāja: „Mēs, koris, gluži kā sapņotājs dullais Dauka gribējām paskatīties, kas ir aiz apvāršņa - kas ir tajos lielajos dziesmu nošu krājumos, kuri vienu dienu nonāca manās rokās. Nodomāju – šo bagātību nevar laist garām! Ieraugot, ka Andra Kristona radīto dziesmu vidū ir melodijas  arī ar mūsu vietējo autoru dzeju, sapratu, ka maisam gals ir vaļā! Deviņas koncertam izvēlētās dziesmas mācījāmies ar lielu prieku un apguvām samērā īsā laikā – četrās nedēļās.”

Dziesmotajā tikšanās brīdī skanēja dziesmas ar Alfreda Putniņa, Ādolfa Gaujieša, Matīsa Kaudzītes, Ginas Viegliņas, Veltas Evertes, Sarmītes Rodes un Ārijas Āres vārdiem. Daudzas pirmo reizi dzirdētās dziesmas savaldzināja ar savu melodiskumu, gluži kā šo dziesmu autors ar savu vīrišķīgo šarmu.

Lūgts nedaudz pastāstīt par sevi un radošo ceļu mūzikā, Andris Kristons vispirms veltīja pateicības vārdus kora „Alaine” dziedātājiem: „Jūtos pagodināts, ka savā repertuārā izvēlējāties manas dziesmas!” Un ar sev raksturīgo humoru piebilda: „Dažs autors savā mūžā to nemaz nepiedzīvo!”

Pirmās skolas gaitas nākamajam ārstam un komponistam sākušās Aiviekstē, bet no 4. klases turpinājušās Bebru pamatskolā, kur ar stingro klases audzinātāja Jākobsona tvērienu klases puikas izauguši par krietniem vīriem. „Mēs bijām laba kompānija: Uldis Filipsons, Uldis Straume, Valdis Kalniņš, Jānis Birkāns un citi,” atminoties skolas laiku Vecbebros, smaidot teica Andris Kristons. Viens no skolas gadu zēniem Valdis Kalniņs bija arī koncerta klausītāju vidū. Bet aizraušanās ar mūziku sākusies mācoties Iecavas vidusskolā, kad jau spēlēts ballītēs un kāzās. „Pēc Medicīnas institūta beigšanas nokļuvu Liepājā, un ienāca tāds dullums galvā, ka vajag nopietnāk muzikāli pamācīties. Iestājos vakara nodaļā Liepājas mūzikas vidusskolā, kur apguvu arī trompetes spēli. Viss it kā notika pats no sevis. Sāku iepazīties ar Liepājas dzejniekiem: Modri Zihmani, Olafu Gūtmani un daudziem citiem. Viņi deva man savus dzejoļus un es tiem rakstīju mūziku. Kurzemē ik rudeni plaši tiek svinētas Kurzemes Dzejas dienas. Gatavojoties dzejas svētkiem, autori sūta man savus dzejojumus, bet es tos ietērpju mūzikā. Esmu sadarbojies arī ar Jaunjelgavas novada literātiem. Man bija kursabiedrs Mārtiņš Akmens, kurš dzīvoja Jaunjelgavā un ilgstoši man sūtīja laikraksta „Staburags” dzejas lappuses ar nodomu, lai uzrakstu mūziku  ar vietējo autoru dzeju. Diemžēl viņš šo brīdi nepiedzīvoja, bet es solīto atvedu uz Jaunjelgavu 2010. gadā, kad notika viņam veltīts piemiņas pasākums. Togad piedalījos arī Bebru pamatskolas salidojumā un pabiju sava klases audzinātāja muzejā, un tā pamazām atjaunojās saikne ar Vecbebriem. Manas darbadienas paiet pieņemot pacientus, bet mūzika ir sirdslieta,” pastāstīja Andris Kristons. No 2012. gada ar viņa ierosmi un finansiālu atbalstu Bebru pamatskolā par tradīciju kļuvis skolēnu jaunrades konkurss, kā arī saņemti dziesmu nošu grāmatu dāvinājumi. Arī šajā reizē gaidītais ciemiņš nebija ieradies tukšām rokām, bet atkal kā dāvinātājs, līdzi atvedot jaunas nošu grāmatas, arī dziesmu krājumu Adventa laikam, kurā iekļautas septiņu autoru dziesmas, to skaitā arī ar Maijas Stepēnas, Ārijas Āres un Sarmītes Rodes vārdiem.

„Kokneses novads bagāts ar dzeju rakstošiem autoriem. Vai viņus iedvesmo  gleznainā daba, Daugavas un Pērses plūdums?” – koncerta programmas vadītāja Valda Kalniņa katram dzejniekam veltīja sirsnīgus vārdus pirms iesāktā dzejas lasījuma. Radošās kopas „Mazā taka” vadītāja Maija Stepēna pirmo reizi Koknesi iepazinusi 16 gadu vecumā, aizbraucot uz mājām Kurzemes pusē, līdzi aizvedusi neaizmirstamas atmiņas par šo vietu. Kad pievērsusies dzejas rakstīšanai, savu pirmo dzejoli veltījusi Koknesei, kurā vārdi: „Koknese, tev burvības ir gana, lai skaistākā zem saules būtu man.” Pagāja gadi, un liktenis viņu atveda uz dzīvi Koknesē. „Es zināju, ka kaut kas būs mainījies, bet tad es sapratu, ko nozīmē vārdi dvēseles kliedziens. Tā vairs nebija Pērse, kas lēkā pār oļiem. Zudušais skaistums bija zudis,” uz skumjas nots skanēja Maijas Stepēnas dzejolis „Tā nav Pērse”. Dzejas un dziesmas ceļi nav izdibināmi, ar vairākiem mūsu puses autoriem komponists jau ir saticies. Šovasar Lutriņu pagasta svētkos, Maijas Stepēnas un Ārijas Āres dzimtajā vietā, literāri muzikālā pasākumā piedalījās gan abas dzejnieces, gan komponists. Šajā reizē Maijas kundzi gaidīja patīkams pārsteigums – Andris Kristons viņai uzdāvināja nošu grāmatu, kurā ir dziesma par smeldzīgajām atmiņām „Tā nav Pērse”.

Juris Maigonis Siliņš, kura dzejoļi lasāmi tikko izdotajā dzejas krājumā „Mazā taka”, iepazīstinot ar  savu jaunāko veikumu, atklāja, ka nopietni dzejot sācis pirms dažiem gadiem, kad vairs nav jaudājis fiziski strādāt. Arī Juris savulaik bijis kora „Alaine” dziedātāju pulkā, varbūt tāpēc viņa dzeja ir tik ritmiska un melodiska. Iespējams, ka pēc kāda laika arī viņa dzejoļi pārtaps dziesmās.

Anitu Liepiņa savā dzejā ir cīnītāja, jo viņai ir ko teikt un viņas dzejā sacītais allaž aicina vēl ilgi kavēties pārdomās. Tā bija arī šoreiz. Dzejoļi par sava latviskuma apzināšanos, par piederību tēvzemei dziļi uzrunāja klausītājus. Koris „Alaine” apsveikumā saņēma Anitas veltījumu dzejā.

Man, šo rindu autorei, ir bijusi laime 22 gadus būt tēlnieka Voldemāra Jākobsona muzeja vadītājai un pārliecināties par to, ka Jākobsona skolnieki no viņa iemācījušies vīrišķīgu stāju, rakstura stingrību, ciešu rokas spiedienu, uzdrīkstēšanos piepildīt domās izsapņoto. Paldies Andrim Kristonam par izpildīto dziesmu ar maniem vārdiem „Viss pāries” un korim „Alaine” par dziesmām, kas joprojām atbalsojas dvēselē.

 Dzidras Čumakevičas sievišķīgā dzeja tuva daudziem dzejas cienītājiem, arī šoreiz viņas sirdī izlolotie vārdi sasildīja kā saulainā rudens diena. Olga Kļaviņa iet savu radošo ceļu un tajā arvien rodamas jaunas atklāsmes. Inese Apsāne dzejā jeb kā pati teic – vārsmojumos runā par sev svarīgām tēmām, kas patiesībā ir nozīmīgas ikvienam. Paldies autorēm par iespēju atkal no jauna ielūkoties viņu dzejas pasaulē.

Jau ilgstoša sadarbība Andrim Kristonam izveidojusies ar dzejnieci Ginu Viegliņu no Valles. Viņas dzejoļi bērniem, sakrālā un mīlas dzeja ir ieguvusi muzikālu skanējumu. Pasākumā sirsnīgi gaidīta viešņa bija dzejniece, kurai šogad bagātīgi pielocīts radošais pūrs. Gina Viegliņa klātesošajiem pastāstīja par saviem jaunākajiem gara darbiem: „Dievs, piedod” un „Rainis un viņa mātes”, kurā autore, liekot lietā savu vēsturnieces erudīciju un stāstnieces talantu, ir atklājusi mums daudz jauna par slavenā dzejnieka bērnības un jaunības dzīves posmu. Koncertā skanēja Andra Kristona dziesma ar Ginas Viegliņas Vallietes vārdiem „Balti”.

 „Ja ir dzimusi dzeja, tad jābūt arī melodijai,” uzskata  Jānis Dzenis, kurš, vēl steidzot nokult rudens ražu, paguva pabūt kopā ar dzejas un mūzikas cienītājiem. Jānis savus dzejoļus izdziedāja paša komponētajās dziesmās, saņemot nedalītas klausītāju simpātijas.

Pirmās dziesmas ar Ārijas Āres vārdiem Andris Kristons jau uzrakstījis 2010. gadā, gatavojoties Mārtiņa Akmens piemiņas pasākumam, arī kora „Alaine” repertuārā tās vairākkārt priecējušas koknesiešus. Viena no kora iemīļotākajām dziesmām ir „Te, kur Pērse ar Daugavu tiekas”. Šķiet, šoreiz tā skanēja pavisam īpaši, jo to klausījās pats mūzikas autors, iespējams, kavējoties atmiņās, kad, būdams skolas puika, kopā ar klases biedriem un Voldemāru Jākobsonu stāvējis Daugavas un Pērses krastos, kas vēl nebija zaudējuši savu pirmreizējo skaistumu.

„Gan dzejai, gan dziesmai ir vajadzīgi vārdi. Kad vārdi atskan dziesmā, tiem ir iedoti spārni,” sacīja dzejniece Ārija Āre. Un kā apliecinājums sacītajam koncerta noslēgumā izskanēja dziesma ar viņas vārdiem „Zied ievas Koknesē”.

„Esmu sajūsmināts par kora sniegumu un dzejas autoriem!” – atzina Andris Kristons. No komponista rokām dziesmu krājumus saņēma gan koris „Alaine” ar vēlējumu savā repertuārā iekļaut viņa komponētās Adventa dziesmas, gan dzejas autori, kā arī  bagātīgs dziesmu krājumu klāsts un divi jaunākie Liepājas literātu un radošo mūziķu biedrības žurnāla „Helikons” numuri tagad būs atrodami Kokneses pagasta bibliotēkā.

Pasākuma burvīgo noskaņu ar Raiņa vārdiem izteica Silvija Cīrule: „Sasmēlusies esmu saules, nu man pietiks visam mūžam!” Cerams, ka pēc kāda laika atkal satiksimies tikpat iedvesmojošā pasākumā, lai smeltos pozitīvas emocijas dzejas un mūzikas gaismā. 

Sarmīte Rode

Anitas Šmites foto