Pārgājiena atskats “No Kartupeļu dumpja vietas līdz Odzienas muižai”

Kaut arī novembris Latvijas iedzīvotājus vairs nelutina ar siltu laiku, uz pārgājienu bija noskaņojušies un ieradušies 14 dalībnieki un 2 suņi. Laika apstākļi bija lietaini ap 2-4 grādu siltuma apstākļos. Kopīgi ar auto devāmies uz sākumpunktu, saskaitījāmies un vienojāmies apņēmīgi iet Austrumu virzienā, lai ko mums tas prasītu. Tomēr vietējā ģeogrāfija jau pēc 300 m piedāvāja ar ūdeni pilnu pieplūdušo Pērses upi, pār kuru mums nebija nekādu iespēju taisnā veidā tikt pāri. Devāmies uz 400 m attālo autoceļa tiltu. Pēc tilta kādu laiku gribējām atgriezties uz dabā iepriekš domāto līniju, bet mūs apgrūtināja Pērses paliene un daudzās vecupes. Iešanai piemērotus apstākļus atradām tikai tad, kad visa apkārtne bija tikusi nedaudz augstāk uzkalnā, kādus 500 m no Pērses.

Nu varējām uzturēt stabilu austrumu virzienu (pēc kompasa) un nepakļauties ne kalniem, ne lejām, ne mežiem ne izcirtumiem. Gājām taisni uz priekšu un satikām visu ko meži Jaunbebru sils un Kaivēnu tuvums mums piedāvā. Sastaptās krāsas bija dažādu toņu zaļš, brūns, un atsevišķās vietās rudenīgi spilgtas dzeltenas smilgas. Visu sastapto sargāja miljoniem rasas pilienu, kurus mums savā ceļā bija jānobirdina.

Pa ceļam bija gan grāvji, gan dubļi, gan pēdējās gailenes, gan bēgošs stirnu buks, gan meža ielejas ezeriņš, daudzas pieliekšanās un daži dubļos ielipuši zābaki, pat meitenes nešana uz rokām līdz sausai zeķei. Paldies stipriem puišiem!

Pēc meža uzveikšanas tikām ganībā un tad pārgājām Pelavu pa valsts autoceļu Nr. 916. Tad virzījāmies tieši uz Odzienas pili, jo tālredzīgākie jau spēja saskatīt pils torni. Gājām pa nokultu rapša lauku. Šķērsojām lauksaimniecības grāvjus, ar dažādiem risinājumiem, pat ar suņa vedamo auklu pielietošanu kā pieturēšanās atbalstu, vai kopīgu palīdzēšanu lekšanas izdarīšanai pār ūdeni grāvja nogāzes lejas daļā. Par laimi visi grāvji bija pārvarami un apkārt nekur nebija jāiet.

Ceļā visi apēdām pasākuma spēku saglabāšanai veltītās šokolādes un drīz nonācām Odzienas pilī un Odzienas krogus mājā, kur saimnieki laipni atļāva lietot savu ugunskura vietu un  dārza galdu. Paldies Birutai, kas mūs tur sagaidīja ar pašas sarūpēto zupas katlu un radīja gādības noskaņojumu. Dāmas pielika savu roku un drīz visiem bija silta zupa, atvērti termosi un iesāktas maizītes. Protams, pamazām atklājās arī slapjie zābaki un vēlme tikt pie sasildīšanās. Pirmo palīdzēšanu sniedza ugunskura siltums, kur katrs bija ielicis savu mājās sagādāto pagali.

Paldies pārgājiena dalībniekiem par drosmi un izturību, par izpalīdzību gājiena laikā. Tik izdarīgi šķēršļu pārvarēšanā var būt tikai darbīgie lauku bērni un lauku iedzīvotāji.

Tiekamies nākamā pasākumā.

Paldies citiem, kas palīdzēja pārgājiena norisē un sagatavošanā.

Artis Zvejnieks,

Sporta organizators Bebru pagastā