Sagaidot Latvijas valsts dzimšanas dienu, 16. novembrī Kokneses kultūras namā svinīgā svētku sarīkojumā skanēja laimes vēlējumi mūsu jubilārei Latvijai un cilvēkiem, kuri ar savu darbošanos dara mūsu dzīvi gaišāku un labāku.
Ar kopīgi dziedāto tautas lūgšanu "Dievs, svētī Latviju" un Kokneses novada domes priekšsēdētāja Daiņa Vingra uzrunu sākās Latvijas valsts simtgades svinības.
"Mēs esam šī vēsturiskā brīža aculiecinieki, kad mūsu valsts svin savas brīvības un neatkarības apliecinājuma 100 gadus. Kāda gan bija Latvijas valsts pirmā diena? Kārlis Skalbe rakstījis: „Tikai vārds, elpa, kas sasilda gaisu. Tie, kas sapņoja par neatkarīgo Latviju, gan ticēja, ka šai elpā izplauks rozes. Bet pa priekšu bija jāiztur smagi pārbaudījumi. Mūs glāba tikai ticība pašas tautas spēkiem.” Novēlu, lai Latvijas valsts simtgades svētku dienā mēs apzinātos, ka mūsu šodiena turas uz mūsu tautas izcīnītām vērtībām," sveicot novadniekus un viesus valsts svētkos, sacīja domes priekšsēdētājs Dainis Vingris.
Inguna Strazdiņa, Kokneses kultūras nama vadītāja un svinīgā sarīkojuma vadītāja, aicināja ieklausīties bērnu vēlējumos nākotnes Latvijai.
Šogad Kokneses novada dome apstiprināja jaunu Kokneses novada apbalvojumu piešķiršanas nolikumu, kurā noteikts, ka par īpašiem nopelniem sabiedrības labā novada pašvaldība reizi gadā piešķir "Kokneses novada Goda pilsoņa" nosaukumu, apbalvojumus "Gada koknesietis", "Gada bebrēnietis" un "Gada iršēnietis".
Sveicot apbalvojumu saņēmējus, Inguna Strazdiņa katram apbalvojuma saņēmējam veltīja atzinīgus vārdus par paveikto, bet Kokneses Mūzikas skolas saksofonistu ansambļa talantīgās dalībnieces, pedagoga Ziedoņa Puķīša skolnieces, dāvāja brīnišķīgus muzikālus priekšnesumus.
Latvijas simtgades gadā nosaukumu "Kokneses novada Goda pilsonis" saņēma nodibinājuma "Kokneses fonds" valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa par nesavtīgo darbu Likteņdārza veidošanā desmit gadu garumā.
Valda Auziņa, dzimusi madoniete, pirms gadiem no studijām Rīgā braucot uz mājām garām salai Daugavā nevarēja iedomāties, ka reiz kļūs par šī īpašā dārza dārznieci, kā viņu dēvē domubiedri. Pirms desmit gadiem "Kokneses fonda" dibinātājs Vilis Vītols viņu uzaicināja piedalīties Likteņdārza tapšanā un šo gadu ritējumā viņa ar lielu mīlestību veikusi šo darbu kā savu sirds aicinājumu.
Pēc apbalvojuma un Goda zīmes saņemšanas, ieskauta daudzo sveicēju dāvātajos ziedos, Valda Auziņa pateicās par augsto novērtējumu, uzsverot, ka šodienas Likteņdārzs ir daudzu cilvēku ieguldījums. "Likteņdārzs vēl ir pašā ceļa sākumā, bet šie desmit gadi ir bijis liels un nozīmīgs darbs. Šovasar pie mums viesojās Likteņdārza projekta autors un ainavu arhitekts Šunmjo Masuno un bija ļoti apmierināts ar redzēto. Ir zināms, ka 2020. gadā ASV iznāks Masuno grāmata, kurā arī turpinās skanēt Likteņdārza vārds," vēlot visiem gaišus svētkus, sacīja Likteņdārza labo darbu īstenotāja.
Kokneses novada Goda grāmatā paliks ieraksts, ka pirmo reizi jauno apbalvojumu "Gada koknesietis 2018" ir saņēmusi uzņēmēja Ināra Čeiča, kura vienmēr ar lielu atsaucību ir atbalstījusi Kokneses novada pašvaldības rīkotos pasākumus. Kokneses novada Sociālais dienests savā ieteikumā izteic viņai pateicību par nesavtīgo vēlmi palīdzēt. Patīkami pārsteidzis enerģiskās uzņēmējas ierosinājums ar SIA "Zemitāni" ceptajiem kliņģeriem iepriecināt Kokneses novada desmit ģimenes. Ināra Čeiča ar savu kolektīvu allaž ir pretimnākoša un radošām idejām bagāta. Apbalvojums, novadnieku pasniegtie ziedi un sirsnīgie vārdi bija skaista dāvana šajā svētku dienā. Tikpat silti skanēja viņas paldies savai ģimenei, draugiem un kolēģiem. "Mēs varam būt laimīgi, jo mums Koknesē ir ar ko lepoties! Lai mūsu darbs ir veltīts Koknesei!" – sacīja Ināra Čeiča.
Bebru pagasta iedzīvotāji izteica ierosinājumu nosaukumu "Gada bebrēnietis 2018" piešķirt pagasta lepnumam distanču slēpotājai Patrīcijai Eidukai. Astoņpadsmitgadīgā jauniete ir pati jaunākā Kokneses novada apbalvojumu saņēmēja.
Patrīcija Eiduka mācās Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas 12. klasē, bet šobrīd viņas ikdiena aizrit aktīvi sportojot. Pagājušajā gadā Skandināvijas kausa sacensībās Somijā 10 kilometru brīvā stila distancē viņa sasniedza visu laiku augstvērtīgāko rezultātu Latvijas sieviešu distanču slēpošanā. Šogad XXIII Phjončhanas olimpiskajās spēlēs desmit kilometru distancē brīvajā stilā Patrīcija Eiduka ar 44. vietu sasniedza jaunu Latvijas rekordu. Veiksmīgi sākusies viņas jaunā slēpošanas sezonu, uzrādot labus rezultātus Starptautiskās Slēpošanas Federācijas (FIS) sacensībās Somijā. Svētku pasākumā Patrīcija nevarēja piedalīties, jo turpina trenēties un piedalīties sacensībās Somijā. Viņai piešķirto apbalvojumu un daudzos novadnieku sveicienus saņēma vecāki – Anita un Ingus Eiduki. "Viņi ir pelnījuši vislielāko pateicību un cieņu par meitas audzināšanu un atbalstu meitas sporta karjerā," uzsvēra Inguna Strazdiņa. Patrīcijas tētis un treneris Ingus Eiduks teica paldies Kokneses novada domei par finansiālo atbalstu un Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolai par sapratni, atļaujot mācības apvienot ar sporta treniņiem un sacensībām. "Patrīcija vēl viss ir priekšā, centīsimies attaisnot augsto novērtējumu!" – atzina Ingus Eiduks.
Par nozīmīgu ieguldījumu Iršu pagasta unikālās vēstures saglabāšanā apbalvojumu "Gada iršēnietis 2018" pasniedza Artim Pabrikam.
Arta Pabrika šajā gadā izdotā grāmata "Hiršenhofas stāsts. Kultūrvēsturiskā eseja" ir cieņas apliecinājums savai dzimtai un Iršu pagastam. Caur savu personisko vēstījumu, apzinoties savas dzimtas saknes Iršos, palīdzot vietējiem vēstures entuziastiem ir tapis veltījums Iršu pagasta vēsturei. Iršēnieši Arti Pabriku sauc par savējo. Ar tikpat lielu aizrautību, kā ir uzrakstīta eseja, viņš kopā ar dzīvesbiedri Undīni Iršu pagastā atjauno senču īpašumu un nākotnē vēlas īstenot ideju, lai šajā iekoptajā vietā aicinātu tūristus un iepazīstinātu ar savu senču vēsturi. Saņemot apbalvojumu un daudz ziedošu sveicienu, Artis Pabriks sacīja paldies Kokneses novada iedzīvotājiem: "Apbalvojums, kas saņemts no savējiem un kaimiņiem ir daudz sirsnīgāks un patīkamāks par daudziem citiem. Izdotā grāmata ir tikai viens mazs posms, mēs ar sievu Undīni Iršu vēsturi šķetinām jau ilgāku laiku, mūsu sapnis un mūža darbs ir atjaunot senču mājas kā vēstījumu nākamām paaudzēm. Irši pagasta ļaudis ir viens no labākajiem piemēriem, kā neaizmirst savu sākotni, viņi ir paņēmuši to labāko no bijušā. Par to liecina arī uzceltais piemineklis Hiršenhofai. Tas ir tas, ko mums vajadzētu darīt arī Latvijas valstī, paņemt līdzi labāko un tiekties uz augšu. Nežēlosimies, bet leposimies ar Latviju!"
Paldies Kokneses kultūras namam par pasākuma turpinājumā sarūpēto koncertu ar izciliem mūziķiem. Latviešu kinomūziku citādā skanējumā koncertprogrammā "Tu saki?" svētku svinētājiem dāvāja slavenā flautiste Dita Krenberga, čella māksliniece Inga Sunepa un pianists Jānis Maļeckis. Svētku noskaņā komponistu Jāņa Ivanova, Marģera Zariņa, Romualda Kalsona, Imanta Kalniņa, Pētera Plakida un Raimonda Paula kinomelodijas mākslinieku sniegumā bija baudījums dvēselei un apliecinājums, cik bagāta ir Latvija ar saviem talantiem.
Ar mīlestību uz savu tēvzemi, svinēsim Latvijas visgaišākos svētkus!
Sarmīte Rode
Anitas Šmites foto