Tikšanās Annas Rancānes dzejas gaismā

Jau trešo rudeni koknesieši bija aicināti svinēt Dzejas dienas kopā ar izcilo Latgales dzejnieci Annu Rancāni. Biedrībai "Mazā taka" ar dzejnieci izveidojusies skaista draudzība no 2016. gada, kad viņa piekrita būt par redaktori pagājušā gadā izdotajam koknesiešu dzejas krājumam. Kokneses tūrisma centra saulainajā izstāžu zālē, kur skatāmas Pāvila Karpa gleznas, 22. septembra pēcpusdienā dzejas cienītāji bija sirsnīgi gaidīti uz tikšanos ar Koknesē jau iemīļoto viešņu no Rēzeknes. Ar atskaņoto R.Paula dziesmu ar Annas Rancānes vārdiem "Nepasauc, nepiesauc vēl ir rudens" iesākās pasākums, kurā noteikti katrs saklausīja sev tuvas dzejas rindas.

Anna Rancāne ilgus gadus strādājusi žurnālistikā – bijusi laikraksta "Latgales Laiks" galvenā redaktore, reģionālo ziņu korespondente laikrakstā "Diena", producente Latgales reģionālajā televīzijā, šobrīd strādā Rēzeknes novada pašvaldībā, veidojot Rēzeknes novada mājaslapu.  

Par dzejnieces radošo veikumu vēstīja viņas uzrakstīto grāmatu izstāde. Septiņi dzejas krājumi, divas dzejas izlases un grāmata ceļotājiem - zilo ezeru zemes iepazinējiem "Divpadsmit Latgales loki kopā ar Annu Rancāni" ir autores literārajā pūrā. Mīlestība uz dzimto vietu, sievietes dvēseles pasaules un  lūgšanu motīvs mājo viņas dzejā. 

 "Mazās takas" autori katrs nolasīja savu izvēlēto Annas Rancānes dzejoli, patīkami iepriecinot pašu dzejas rakstītāju. Dzejas lasījumi mijās ar kopīgu sadziedāšanos, uz kuru aicināja Ināra Mačuļska. Viņas spēlētā akordeona pavadījumā izjusti skanēja latviešu tautasdziesmas, arī tās, kas dzimušas Latgalē.

Anna Rancāne, sveicot klātesošos dzejas svētkos, novēlēja, lai katram kāda dzejas  rinda, savējā, vai kāda cita, šajā laikā rod vietu sirdī. "Fantastiski, ka Latvijai rudens tieši ar dzeju ir dāvināts!" – sacīja dzejniece. Pavisam drīz ceļu pie lasītājiem sāks viņas jaunā dzejas un eseju grāmata "Prīca i klusiešona". Pasākuma apmeklētājiem bija vienreizēja iespēja pirmajiem dzirdēt dzejoļus no vēl neizdotā krājuma. Tos lasot, dzejniece atklāja, ka dzeju nevar uzrakstīt smagos brīžos, vārdi nāk pasaulē, kad ir prieks un dievišķs klusums. Silta kā tikko ceptas maizes smarža, apaļa kā rudens saule skanēja viņas lasītā dzeja latgaliski.

Visskaistākie rudens ziedi bija pateicība dzejniecei par kopā pavadītu brīdi viņas dzejas gaismā.

Sarmīte Rode

Santas Mideres foto