Literārais ēdiens Kokneses pagasta bibliotēkā ir tapis!

 Kad izlasīju, ka ir iespējams piedalīties kulinārijas konkursā, pagatavojot kādu latviešu literatūrā aprakstītu ēdienu, pat nešaubījos, ka Kokneses bibliotēkai tas tiešām der - tas reizē  ir īsts izaicinājums paveikt kaut ko tādu, par ko pašiem prieks, un aiz laba prāta mēs to, iespējams, pat neizdarītu.

 Ēdienu recepšu grāmatās ir tiešām daudz! Ko tad īsti izvēlēties? Sākumā domāju, ka tās varētu būt Pindacīšas pankūkas - jā, gardas, ticu… tad aizdomājos par mazo putriņu, pie kuras Pindacīša netika!...bet tomēr gribējās kaut ko īpašu, vienreizīgu, tikai Koknesei raksturīgu! Protams, tas ir mūsu mīļais R. Blaumanis, kura radītie tēli (Kristīne, Edgars), manuprāt, vēl šobrīd dzīvo Kokneses muižas mūros!

     Domāts, darīts - gatavosim to, ko Kokneses muižā – Jaunajā pilī pasniedza pašam Baronam! Konkrētāk - salātus pie cepeša! Meklējam plauktā lugu "Ugunī", meklējam recepti A. Kuzinas "Blaumaņa pavārgrāmatā". Ir! Darīts!

  O, salātu sastāvdaļas nevarētu nosaukt par pieticīgām (ar tām, prātīgi rīkojoties, varētu kādu laiku pat labi izdzīvot), bet mēs vēlamies gatavot pēc iespējas autentiskāku recepti!  

  Tātad, mums vajadzēs: lapu salātus, cieti vārītas olas, vārītas bietes, šalotes sīpolus, holanderu siļķi, sardelles - anšovus, kaltētu Lībekas desu, nēģus, lociņus. Salātu mērcei - eļla, etiķis, sinepes, baltie pipari, sāls, vārītu olu dzeltenumi. Kompliments brīnišķīgajai valodai receptē - "Kad tie salāti labi ir nopucēti un nomazgāti, tad ļauj viņiem itin labi notecēt, griez viņus 4 jeb 5 gabalos un liec iekš salātu bļodas."

  Lai uzzinātu pareizās gatavošanas proporcijas, mēs pārrunājām senās mērvienības, to, cik mūsdienu izpratnē ir colla, kortelis, mārciņa. Kopā izsmaržojām, kas īpašs baltajos piparos (tos apmēram 2 nedēļas mērcē tīrā, tekošā ūdenī, tad noloba miziņu, kaltē, tā iegūstot interesantu lauku un siena aromātu), pārbaudījām uz savām acīm sīpola raudināšanas spējas - izrādās, ka tas ir interesants ķīmisks process, par kuru pat šausmu filmu varētu uzņemt!

  Nekad nebūtu domājusi, ka tas notiek šādi (rakstu un izbaudu šo procesu):

  - Nazis sagriežot "atver" sīpola šūnas, atbrīvojot no tām fermentus - bioloģiskas molekulas, kuras piedalās un paātrina dažus ķīmiskos procesus. 

  - Fermenti piedalās ķīmiska reakcijā, un no sīpolā esošajām vielām vispirms veidojas sēru saturoša skābe, kura, tālāk to sašķeļot, izdala īpašu gāzi.

  - Šī gāze izplatās pa gaisu un sasniedz mūsu acis. 

  - Gāze simulē acu, deguna, mutes nervu šūnas, radot dzelošu un sāpīgu sajūtu.

  - No acīm izdalās asaras, lai šķīdinātu pēkšņo gāzes uzbrukumu.

   Pārrunājām arī to, ko tad darīt, lai sīpols mūs virtuvē neraudinātu. Jāatzīstas, ka, lai tiktu galā ar visām salātu sastāvdaļām, lūdzu konsultāciju Mārtiņam Rītiņam (nesaņēmu gan), Mārtiņam Sirmajam (daudz un izsmeļoši angļu valodā, paldies!). Paldies arī  "Braku" muzeja saimei par ieinteresētību mazās putriņas jautājumā.

 Salātus gatavojot, runājām par Kokneses vēsturi, R. Blaumaņa dzīves zināmajām un nezināmākajām lappusēm, skatījāmies 1966. gadā uzņemto filmu "Purva bridējs", pētījām Jaunās pils fotogrāfijas (tur tiešām bija vieta salātu un citu gardumu audzēšanai visu gadu) dažādos laika posmos. Milzīgs paldies zinošajai Kokneses gidei Spodrai Briedei par interesantajiem faktiem.

Svētdienīgā saruna turpinājās jau pie galda, kad mūsu kopīgais veikums tika degustēts! Dana un Asnate mūs vēl palutināja ar saviem Barona galda cienīgiem ēdieniem! Pašiem un vēderiem prieks! Nekad neticēju, ka no minētajiem produktiem varētu sanākt garda salātu mērce, bet tiešām izdevās arī tā!

 Sarunas svētdienas galdam piedien. Prieks, ka bijām kopā dažādas paaudzes - runājām par vecvārdiem, kurus jaunie vairs nezina (terīne, zoste, ķisenis) un nelieto. Savukārt mēs mēģinājām saprast, kā runā jaunieši (haileiteris, Netīrā cilpa, airmaksi..) Šaubu nav, ka angļu valodas ietekme ir liela. Protams, runājām arī par modi, stilu!

Lai nedaudz atpūstos, kopā izpildījām nelielus uzdevumus, lai pārbaudītu sevi un uzzinātu, cik daudz zinām par Koknesi un koknesiešiem (kurā gadā Koknesi var sasniegt pa dzelzceļu, kā senāk sauca upi Pērse, kā sauc Likteņdārza idejas autoru, kāds vārds Blaumanim, Gudļevskim…)

 Atvadoties sapratām, ka vēl ir daudz interesantu ideju, kuras varētu un vajadzētu realizēt, lai vēl vairāk iepazītu Koknesi. Lūk, būs iemesls tikties vēl!

 Par to, kā mums garšoja salāti, ko mēs runājām bibliotēkā, pastāstīju arī Baronam Jaunajā pilī! Tikai žēl un skumji, ka šīs pērles vietā, kurai šogad būtu 124 gadi, ir bērziņos ieaugušas drupas. Jā, kā būtu, ja būtu!? Brauciet ciemos - Koknese ir skaista visos gadalaikos - īpaši rudenī! Mēs sev novēlam - zināt par Koknesi vairāk, kā zina mūsu viesi!

Paldies vēlreiz visiem - manai ēnu dienas ēnai Danai, Asnatei, Spodrai, Intai, Dominikam, Mārim. Mēs lieliski pavadījām laiku!

#literaturasgarsa

 Ingrīda Grūbe, 

Kokneses pagasta bibliotēkas bibliotekāre