Lindas Šmites veltījums Hiršenhofai

Kokneses novada Iršu pagasts ar savu unikālo vēsturi ir vieta, kur vēstures izzinātājiem un literāro darbu autoriem smelties iedvesmu jauniem darbiem. Pagājušā gada janvārī ceļu pie lasītājiem sāka Arta Pabrika radošais veikums "Hiršenhofas stāsts. Kultūrvēsturiska eseja". Mazajam Iršu pagastam arī šis gads iesācies ar priecīgu notikumu. Izdevniecībā "Latvijas Mediji" klajā nācis Lindas Šmites romāns "Aizved mani uz Hiršenhofu!", kas ir veltījums Iršu vācbaltu kolonijai (1766-1939) un Latvijai simtgadē.

15. februārī  pulksten 13 Iršu pagasta pārvaldes zālē uz grāmatas atvēršanas svētkiem būs gaidīti Kokneses novada iedzīvotāji, lai kopā ar rakstnieci ielūkotos jaunā romāna lappusēs un tiktos ar izdevniecības pārstāvjiem.

"Par romāna rakstīšanu sāku domāt 2016. gada vasarā, kad Iršos notika vācbaltu kolonijas Hiršenhofas 250 gadu atceres pasākums, uz kuru bija ieradušies dzimtu pēcnācēji no Vācijas. Arī pirms tam radinieks Jurijs Laba man bija teicis: "Tev ir jāuzraksta grāmata par Iršu koloniju!" Uzreiz pēc jubilejas pasākuma tikos ar Iršu pagasta vēstures pētnieci un skolotāju Valdu Kalniņu. Romāna tapšanā lieti noderēja materiāli, kurus viņa apkopojusi vēstures ekspozīcijā Pērses sākumskolā. Iršu pagasta bibliotēkā iepazinu bijušo Pērses skolas audzēkņu Dagnijas Greles un Jāņa Līcīša zinātniski pētnieciskos darbus par Hiršenhofas vēsturi. Apkopoju visu iespējamo informāciju, kas bija atrodama www.periodika.lv  Ļoti interesēja, kā atspoguļots 1939. gads, kad Iršu kolonistiem bija jāatstāj dzimtā vieta. Lasīju Liepkalnes skolotāja Kārļa Kalniņa atmiņas, 1933. gada Saeimas stenogrammas, G. Ozoliņa folkloras pētījumu "Ērgļu vērtums", uzklausīju ar hiršenhofiešiem saistīto cilvēku stāstus. Visu pamatīgi izpētot un savirknējot kopā, radās mans vēstījums par Hiršenhofu. Gribu uzsvērt, ka romāns pārsvarā ir balstīts uz patiesiem notikumiem, atklātas vācbaltu saimniekošanas un amatniecības prasmes, nacionālās savdabības, bet personāži un uzvārdi ir izdomāti, nav vērts meklēt prototipus," stāsta Linda Šmite.

Romāna darbība norit 90. gadu sākumā, kad ar Atmodas laiku ceļu uz Iršiem mēro Hiršenhofas dzimtu atvases. Caur trīs sieviešu dzīvesstāstiem autore atklāj, ka, dzīvojot dažādos laikos, viņu ikdiena un pasaules uztvere krasi atšķiras, tāpat kā viņu glabātie noslēpumi. Taču mīlestība, pienākums un vēlme atrast savu piederību vietai, kultūrai un ģimenei ir katrā no viņām. Ar Rozes Kalniņas mazmeitas Gabrielas atklāto un izjusto, arī lasītājs var kļūt par vēl nezināmās Hiršenhofas iemītnieku.

Romāns "Aizved mani uz Hiršenhofu!" ir trīspadsmitā Lindas Šmites grāmata un piepulcējas jau iepriekš izdotajiem darbiem par vēstures tēmu. Ar šo romānu autore turpina meklēt pērles Kokneses novada kultūrvēstures mantojumā un parādīt tās vēl neapjaustā spožumā. Lasītāji ir atzinīgi novērtējuši biogrāfisko romānu par Voldemāru Jākobsonu "Āmurbrālis, akmens cietais", grāmatu par Vilni Plūmi "Vīrs ar Nameja gredzenu", romānu "Vella skuķis", kas vēsta par Jaunbebru Kartupeļu dumpja notikumiem.

"Mans pirmais darbs "Krustceļinieki" iznāca 2009. gadā izdevniecībā "Lauku Avīze", ar jauno romānu tajā pašā izdevniecībā (nesen mainīts nosaukums uz "Latvijas Mediji") noslēdzies desmit gadu cikls rakstniecībā", teic autore.

Uz tikšanos grāmatas "Aizved mani uz Hiršenhofu!" atvēršanas svētkos!

Sarmīte Rode