#AtklājAizkraukli Pļaviņu dabas vērtības

Vai jūti, cik strauji tuvojas pavasaris? Šķiet, gaisā jau virmo tā izteiktā, tikai pavasarim raksturīgā smarža, rītos var dzirdēt putnu vīterošanu un tūlīt, tūlīt jau sniega sega nokusīs… Protams, nedrīkst skriet laikam pa priekšu, bet tā vien gribas doties dabā un baudīt siltās saules starus!

Neatkarīgi no laikapstākļiem, Aizkraukles novadā vienmēr ir ko redzēt, ko darīt, kur aiziet un ko apskatīt. Vai esi iepazinis visus Pļaviņu puses dabas objektus? To, protams, ir izteikti daudz, jo Pļaviņas un apkārt esošo pagastu teritorijas ir bagātas ar unikālām un skaistām dabas vērtībām.

Ir nedēļas vidus, līdz brīvdienām atlicis tik maz, kā vien ar roku pasniegt, tādēļ iedvesmosimies brīvdienu izbraucienam vai pārgājienam kopā, turpinot #AtklājAizkraukli rakstu sēriju!

• Vai esi redzējis Skanstupītes ūdenskritumu? Šī skaistā dabas vērtība atrodas netālu no Zviedru skants Gostiņos. Skanstupītes trīspakāpju ūdenskritumu veido Daugavas svītas dolomīti, tā aptuvenais augstums ir 1,5 m, bet platums 4 - 6 m. Ūdenskritums pastāvīgi vērojams visā upītes platumā, bieži vien arī ziemā. Skanstupītes ūdenskritums ir viens no nedaudzajiem vienmēr apskatāmajiem Daugavas pieteku ūdenskritumiem, kuri nav appludināti. Nesen šī vieta tika labiekārtota, ieveidojot ērtas trepītes, soliņus un skatu terasi, no kuras baudīt brīnišķīgo ainavu un ūdens šalkoņu. Apmeklējot ūdenskritumu, iepazīsti arī Draudzības parku, jo tajā aug vairāk kā 40 koku sugas!
• Izcila pastaigu un vēstures izzināšanas vieta ir Vesetas palienes purvs. Aizsargāts, vienots mitrāju komplekss teju 430 ha platībā. Dabas lieguma teritorijā pieejama pastaigu taka. Dabas liegumā atrodas nacionālo partizānu piemiņas vieta. Pēckara gados te darbojusies tā saucamā “Pārupa grupa”, kuras vadītājs bija Rihards Pārups. 1946. gadā nodevības dēļ šajā vietā tika nošauti 10 partizāni.
• Pļaviņu puse var lepoties arī ar dažādām senvietām un kulta vietām. Populārākais no tiem ir Stukmaņu Pētera akmens. Akmens tiek uzlūkots kā senākais datētais robežakmens Latvijā. Akmenī ir iekalta arī Rīgas arhibīskapa īpašuma zīme – bīskapa krusts un zizlis. Vēl kāda savdabīga vieta ir Ubadzes ozols, kurš atrodas Klintaines pagastā, mežā, pie ceļa, kas ved uz Alotenes staciju. Ozols tiek saukts par Ubadzes, Spoku vai Velna koku, jo pēc teikām, Velns pusnaktī tajā esot šūpojis savus bērnus. Ozols ir gājis bojā, taču apdegušās stumbra paliekas iezīmē senvietu.