Stukmaņu Pētera akmens

Stukmaņu Pētera akmens jeb Robežakmens uzskatāms par vienu no četriem Lokstenes robežakmeņiem, kurā ne agrāk kā 14.gs. sākumā iekalti Rīgas arhibīskapa un viņa vasaļa Vrangeļa ģerboņi. Saukts arī par Zviedru akmeni un Lielo akmeni. Vairākus gadsimtus labi pazīstams kultūrvēsturisks akmens. Jau 1794. gadā to apsekojis pazīstamais baltvācu kartogrāfs L.Mellins, kas norādījis arī uz iekalumiem.

Apvīts dažādiem nostāstiem. Apkārtnes ļaudis sauc par Pētera I akmeni. Teika stāsta, ka Ziemeļu kara laikā pēc pusdienošanas Krievijas cars palicis zem akmens sudraba nazi un dakšiņu. Ja kāds spēj, lai akmeni paceļ un apskatās. Akmens uzlūkojams par senāko datēto robežakmeni Latvijā.