Dziesmu pēcpusdiena ar vasaras smaržu

No pavasara vasarā,  

no rudens zelta ziemā 

Rit laiks, un tas tev pasaka,

Ka esi savā vietā. 

Un ka tos laimes pakavus  

var rast pat ikdienībā.

 Šajos Marikas Svīķes  vārdos  Ērika Eglīša dziesmā "No – līdz" bieži smēlāmies spēku, ceturtdienu vakaros ar nošu mapi padusē dodamies uz kārtējo kora mēģinājumu.

 Visu pērno sezonu cītīgi gatavojāmies Vidzemes Dziesmu dienai Valmierā, paredzētai 2020. gada 20. jūnijā, sapņojām par tuvākiem vai mazliet tālākiem koncertiem ārpus novada un, protams, ļoti vēlējāmies uzstāties arī sava Kokneses novada svētkos.

 Bet marta pali mums atnesa pārsteigumu: liegumu pulcēties lielākās ļaužu kopās. Dziesmu gan tas neapklusināja – izmantojām ierakstus un varējām turpināt gavilēt savā ģimenes lokā, ar nepacietību gaidot iespēju saskaņoties balsīm kopdziedāšanā klātienē.

  Tā nu šogad iznāca, ka mūsu kora lielākā atbalstītāja Rolanda cepto tradicionālo sezonas noslēguma kūku saņēmām 19. septembrī, kad citus gadus šajā laikā jau bijām sākušas apgūt jauno repertuāru.

"Ar vasaras smaržu" – todien  kopā ar Kokneses jaukto kori "Alaine" šādā noskaņā sagaidījām savus klausītājus pirmajā šīs sezonas koncertā Kokneses baltajā dievnamā Daugavas krastā. (Paldies draudzes ļaudīm un mācītājam Valdim Baltrukam par atvērtību un sirsnīgo sagaidīšanu!)

Par abu koru skanējumu no skatītājiem dzirdējām tikai labas atsauksmes. Bijām jau arī sirsnīgi sagatavojušies – repertuāra pieslīpēšanai bija pietiekami daudz laika.

Repertuārs bija muzikāli un tematiski daudzveidīgs, ko vienojām atbilstošas dzejas kompozīcijas plūdumā.

Dažas dziesmas klausītāji mūsu izpildījumā dzirdēja jau atkārtoti, bet  bija arī tādas, ko koncertā dziedājām pirmo reizi.

Kā pirmatskaņojumu klausītājiem dāvājām komponista Andra Kristona dziesmu ar mūsu pašu novadnieces Ārijas Āres vārdiem "Koknesei" Artūra Jankauska aranžējumā. Arī jauktā kora "Alaine" izpildījumā skanēja fragments no šī komponista jaunās dziesmu spēles "Pērses meitene".

 Domājot par jaunās sezonas sākumu, varam ar prieku secināt: tas noteikumos minētais divu metru attālums starp dziedātājiem ir būtiski uzlabojis kora kopējo skanējumu. Stāvot atstatu vienai no otras, nākas dziedāt skanīgāk un drosmīgāk, arī precīzāk. Tā teikt – nav ļaunuma bez labuma.

Visiem, kam dziesma ir sirdī, vēlam - dziediet!  Kopā dziesma skan dziļāk, doma izgaismojas spēcīgāk.

P.S. Arī šogad gaidām piesakāmies jaunas dalībnieces un atgriežamies mūsu ilgstošajos atvaļinājumos esošās meitenes! Nāciet, dziedāsim!

Anita Liepiņa – sieviešu kora "Anima" dalībniece

Foto: Rolands Gagainis, Alla Svečikova