Kopā būšanas prieks, gaidot gada visgaišākos svētkus

Vai tu zini, ko nozīmē vakarēt? Daži teica, ka tā esot kopā būšana... kopā ēšana... kopā ar vecvecākiem parunāt... padziedāt, padejot... minēt mīklas, stāstīt pasakas... lielu un mazu roku darbu darīšana. Kad vakarēšanas stunda bija jau pagājusi, jautāju vēlreiz - ko tu ieguvi, kas paliks atmiņā? Un atbildes bija visdažādākās - prieks, labas domas, dažs iemācījās tamborēt, cits pirmoreiz redzēja, ko nozīmē celot, vēl kāds cits uztaisīja savu pirmo salmu un dzijas saulīti...

Kaut arī aiz loga 25.novembrī bija pelēka novembra diena, sirsniņās ielija Ziemassvētku pirmās noskaņas... ar piparkūkām, ko Gundegai un mums bija atvedusi viņas Iršu vecmāmiņa, ar dejām, kurās izlocījām kājas, ar saulītēm, kuras var likt arī eglītē. Un vēl - dažas meitenes bija sataisījušās iet katrīnās. Tad esot jāvelk balts vīriešu krekls, jāpalaiž vaļā mati un jālec katrīnās, no mājas uz māju...

Gaišu arī tev svētku gaidīšanas laiku! Un atrodi laiku pavakarēt!

Inguna Žogota, arī vakarētāja