Kokneses novadā piemin svešumā aizvesto

14. jūnijā – komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Kokneses novadā atceres pasākumos pieminēja pirms 76 gadiem svešumā aizvestos Latvijas iedzīvotājus. Bebru pagastā pie Piemiņas akmens represijās cietušajiem pulcējās bebrēnieši un nolika ziedus, ar klusuma brīdi godinot visus, kuri guldīti svešā zemē. Koknesē šajā dienā pie draugiem - Kokneses novada politiski represēto nodaļas biedriem ciemojās Mārupes novada represētie. Arī mārupieši piedalījās atceres brīdī pie Piemiņas akmens Stacijas laukumā. Ar Kokneses kultūras nama direktores Ingunas Strazdiņas runātiem dzejas vārdiem un kopīgi nodziedātu tautas lūgšanu „Dievs, svētī Latviju” iesākās kopīgais tikšanās brīdis. Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris savā uzrunā pieminēja, kā traģiskie 1941. gada 14. jūnija notikumi ietekmēja latviešu tautas likteni.

„Vecākā paaudze, kas piedzīvojusi moku ceļu no mums jau ir aizgājusi, mēs - Sibīrijas bērni esam pateicīgi savām mātēm, kas visgrūtākajos apstākļos spēja mūs izaudzināt”, sacīja viens no Mārupes novada politiski represēto nodaļas pārstāvjiem.

Vasaras pļavās un dārzos plaukstošie ziedi un iedegtās sveču liesmiņas atceres brīža noslēgumā ieskāva Piemiņas akmeni ar vārdiem: „Tagad atpakaļ es nāku atkal savā tēvzemē”.

Pasākuma turpinājumā Kokneses novada domes zālē Valda Auziņa, „Kokneses fonda” valdes priekšsēdētāja, sagatavotā prezentācijā koknesiešus un mārupiešus iepazīstināja ar paveiktajiem un plānotajiem darbiem Likteņdārzā. Viņa pateicās represēto nodaļu biedriem par milzīgo ieguldījumu Likteņdārza tapšanā, īpaši uzsverot Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) un visu represēto nodaļu biedru veikumu Amfiteātrī, kur tagad zaļo 39 ozolu godasardze.

Šajā dienā Kokneses novada un Mārupes novada represētie devās talkot uz Likteņdārzu. Tā ir viena no viņu izveidojušās draudzības tradīcijām – kopīgā darbā palīdzēt tapt dāvanai Latvijas valsts simtgadē.

Sarmīte Rode

Anitas Šmites foto