Tauta zied, ja tā tēvu dziesmu dzied

Lāčplēša dienas svinības Koknesē sākās ar Kokneses dziedāšanas biedrības 150 gadu jubilejas koncertu "Mēs esam Latvija". Koknesē izsenis godā celta kora dziedāšanas tradīcija, un laiku plūdumā nekas nav mainījies – latvietim dziesma ir tikpat svēta kā zeme, kurā dzīvojam.

Kokneses dziedāšanas biedrības pirms pusotra gadsimta iesākto turpina un arī šajā jubilejas koncertā dziesmu pūru vaļā vēra Kokneses kultūras nama jauktais koris "Alaine", sieviešu koris "Anima" un Kokneses Mūzikas skolas koris. Koru dziesmas mijās ar Kokneses kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva '"Rats" un jauniešu deju kolektīva skaisto un cēlo dejas soli.

Koncerta vadītāja Astrīda Saimena atgādināja Andreja Pumpura vārdus, kas lasāmi uz piemiņas plāksnes pie Kokneses kultūras nama sienas: "Tauta zied, ja tā tēvu dziesmu dzied." Un mēs ar lepnumu varam sacīt - dziesmā un dejā Koknese zied! Paldies koru dziedātājiem un deju kolektīvu dalībniekiem, kuri ar lielu pašaizliedzību dodas uz mēģinājumiem,  gatavo koncertprogrammas un dāvā mums visiem svētku brīžus. Dziedot jauktajam korim "Alaine", varējām pārliecināties, ka ir piepildījies diriģentes Silvijas Cīrules vēlējums un vīru balsīm ir piepulcējušies jauni dziedātāji.

Koncerta noslēgumā ar pateicību par ieguldīto darbu tika suminātas koru diriģentes Silvija Cīrule, Lelde Kamzole-Gagaine, koncertmeistare Ilona Makareni, deju kolektīvu vadītājas Kornēlija Reisnere, Agra Bērziņa un Laura Freimane.

Aizkraukles Latviešu biedrības 2007. gadā izdotajā Kazimira Daņileviča grāmatā "Mūžu mūžos būs dziesma" pieminēts, ka Kokneses Dziedāšanas un lasīšanas biedrību skolotājs un diriģents Mārtiņš Dambis nodibināja 1869. gadā 26. martā. Biedrībā darbojušies 15 vīrieši, 14 sievietes, 13 klusie biedri – kopā 42. Dziedātāji divreiz mēnesī uz mēģinājumiem pulcējušies muižas skolā. Diriģents Mārtiņš Dambis vispirms izveidojis vīru kori un vēlāk jaukto kori. Aizkraukles un Kokneses biedrības ir pirmās Daugavas krastos.

1885. gadā Kokneses pagastā tika nodibināts Viskāļu Dziedāšanas biedrības jauktais koris, kuru vadījis diriģents Mārtiņš Augusts, bet 1887. gadā Bilstiņu jauktais koris, kura priekšgalā bijis diriģents M.Silbers.

Izraksts no 1873. gada I Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku programmas liecina, ka 46 koru vidū piedalījies arī Kokneses jauktais koris ar 37 dalībniekiem un vadoni  Mārtiņu Dambi. Nosaukti arī šo koristu vārdi.

Salīdzinājumam - 1973. gadā Latvijas Dziesmu svētku simtgadē tikai no Stučkas rajona piedalījās 12 kori. To vidū Kokneses kultūras nama jauktais koris ar 57 dalībniekiem un diriģenti Vitu Vītolu un  Kokneses ciemata sieviešu koris ar 32 dalībniekiem un diriģenti Ausmu Markavu.

Laikrakstā "Komunisma uzvara" 1969. gada septembrī publicēts raksts par Kokneses Dziedāšanas biedrības 100 gadu atceres pasākumu. Lūk, neliels fragments: '"13. septembrī Kokneses parka estrādē atkal skanēja dziesma un atvasaras saulē zaigoja krāšņie dziedātāju tērpi. Šoreiz notika Kokneses dziedāšanas biedrības 100 gadu jubilejai veltīts koru koncerts, kurā piedalījās ciemata  kultūras nama jauktais koris un sieviešu koris, Kokneses vidusskolas zēnu un meiteņu ansamblis, MRS dziedātājas, kā arī viesi: Skrīveru kultūras nama sieviešu koris un tautas koris "Kokle". Pie Kokneses kultūras nama svētku dalībniekus sveica ciemata izpildu komitejas priekšsēdētāja Mirdza Parole. Pēc tam parka estrādē sākās svētku koncerts. Vienu pēc otras gan koru, gan ansambļu izpildījumā skanēja dziesmas, kuru vērtējumā piedalījās arī šā vakara goda viesi – bijušie dziedāšanas biedrības veterāni, kā arī komponists Jānis Ozoliņš. Un tad uz svētku estrādes kāpa viņi, bijušie dziedātāji – pūtēju orķestra vadītājs Ūsiņš, koristi  Ķevietis, Baltiņa, Šeturiņa un daudzi citi, kas ar savām dziesmām jau agrāk tālu nesuši Kokneses vārdu.”

Koncertā Astrīda Saimena pieminēja, ka ar lielu vērienīgu pasākumu 1989. gadā svinēta Kokneses dziedāšanas biedrības 120 gadu jubileja. 

Mūsu pienākums ir saglabāt liecības par ievērojamiem notikumiem, neļaut zust aizmirstībā cilvēku vārdiem, kuri ar savu dzīvi un sirds darbu ir devuši savu ieguldījumu Kokneses novada kultūras dzīvē.

Sarmīte Rode

Anitas Šmites foto