Ar smaidu pa dzīvi

Visa šī gada garumā biedrība "Mazā taka" vairākos pasākumos bija aicinājusi dzejas cienītājus iepazīt savu autoru radošo veikumu. Sagaidot trešo adventi, 15. decembrī, Kokneses pagasta bibliotēkā piepildīto šī gada pūru vaļā vēra "Mazās takas" vadītāja un iedvesmotāja Maija Stepēna. Šogad ceļu pie lasītājiem sākusi viņas dzejas grāmata "Uz kāpnēm paliks kristāla kurpīte.." un stāstu krājums "Gandrīz vai memuāri".

Tikšanās reizē Maija Stepēna mūs pa atmiņu takām aizveda savā bērnībā, kad viņa, Kurzemes meitene, mācoties Lutriņu pamatskolā, uzrakstīja savu pirmo dzejoli un lēnām atvēra durvis uz pasauli, kurā dzīvo no sirds pasacīti vārdi. Lēnām, uzburot atmiņu ainas, viņa klausītājiem aicināja ieklausīties gan pirms piecdesmit gadiem uzrakstītos dzejoļos (runājot tos no galvas!), gan atklājot savu gaišo dzīves redzējumu.

Lūk, jaunībā rakstītas un dziļi atmiņā glabātas dzejas rindas:

Kad dārzā sāk skanēt liliju zvani,

Zinu - nu jau jūlijs ir klāt.

Siltie vēji, šie mākoņu gani,

Smaržu vīraku kūpināt sāk.

 Kas šajās smaržās ne reizi nav grimis,

Ziedu ballē kas dejojis nav,

Gribu teikt, tas laimei nav dzimis

Un to satikt tam cerību nav.

Iepazīstinot ar grāmatu "Uz kāpnēm paliks kristāla kurpīte", autore atklāja, ka tajā kā mazas domu pērles vietu radušas epifānijas, kas ir robežšķirtne starp dzeju un prozu. "Lasītājam jāsajūt, kas rakstīts starp rindiņām," teica dzejniece, velkot paralēles starp mūziku un vārda mākslu – gan dzejā, gan mūzikā mēs varam uzburt sajūtu gleznas. Starp lasītājām epifānijām skanēja brīnišķīgi Mocarta un Bēthovena skaņdarbi, uzburti vijoles skaņās. Paldies Kokneses Mūzikas skolas vijoles spēles skolotājam Rūdolfam Bahmanim un viņa audzēknēm Laurai Vasiļevskai un Helēnai Vildei par šo skaisto dāvanu Maijai Stepēnai un visiem pasākuma baudītājiem.

Maiju Stepēnu pazīstam arī kā bērnu pasaku autori un lielisku stāstnieci. Ar grāmatu "Gandrīz vai memuāri" viņa mūs pārsteidz ar savu lielisko humora izjūtu un māku pasmieties pašai par sevi. Grāmatā ir aprakstīti patiesi dzīves notikumi, kurus autore vēl mazliet paspilgtinājusi, lai jautrība aug augumā. "Es vienmēr iepinos ķibelēs, bet man patīk par tām pasmieties!"- teic kuriozo stāstu autore. Tam piekrīt arī tie, kas jau šo dzīvespriecīgo vēstījumu ir izlasījuši.

Maija kundze pēc savas būtības ir devēja un dāvinātāja. Katrs pasākuma dalībnieks piedalījās loterijā un savā īpašumā ieguva kādu no Maijas Stepēnas grāmatām.

Cienājoties ar viņas ceptajām izcili gardajām piparkūkām, vēl pēc pasākuma raisījās sirsnīgas sarunas un skanēja laba vēlējumi labu vārdu teicējai un pasaulē nesējai. Maijas Stepēnas radošais devums ir skaista dāvana mums visiem šajos Ziemassvētkos.

Sarmīte Rode

Mārča Briškas foto