Neretas Evaņģēliski luteriskā baznīca

Neretas luterāņu baznīca kā kultūrvēsturiska vērtība 1545. gadā Neretā atradās koka baznīca, kas atradās uz sabrukšanas robežas. 1567. gadā Kurzemes hercogs izdeva pavēli celt jaunu baznīcu. Baznīcas pamati tika likti 1584. gadā. Baznīcu uzcēla grāfs Vilhelms fon Eferns. Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1593. gadā. 1670. gada 9. jūlijā tornis nodega līdz zvanu tornim. Pašreizējais tornis tika uzcelts uz vecās platformas un ir 38,67 m augsts. Baznīca celta manierisma stilā ar tendenci uz vēlo gotiku. Baznīcu rotā skaista 17. gadsimta lustra, ko pēc izglābšanās kaujā ziedoja zviedru pulkvedis Pletenbergs kā pateicību Dievam par aizsardzību. 

Īpašu vietu baznīcā ieņem P. Handlersa darinātā altārglezna “Kristus pie krusta” un divas 1900. gadā darinātas vitrāžas “Kristus Kapernaumā” un “Uzkāpšana debesīs”. Baznīcā tika uzstādītas 1893. gadā Vācijā būvētas ērģeles. Laika gaitā baznīca karos un nemieros ir cietusi relatīvi maz. 1812. gadā franču karaspēks, šķērsojot Neretas upi, baznīcā ierīkoja miltu noliktavu. 1817.–1818. gadā baznīca pēc postījumiem tika atjaunota. Pēc tam baznīca visvairāk cieta Pirmajā pasaules karā, kad liecinieku valdīšanas laikā baznīcā tika ieslodzīti ķīlnieki, bet vēlāk tur tika izveidota slimnīca. 1998. gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde iekļāva Neretas baznīcu valsts nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā.