Lielzalves muiža

Lielzalves muiža (Salven, Gr.Salwen, Saluenhof, Gross-Salwen, L.Salwe) bijusi Livonijas ordeņa bruņinieku muiža.  Muižas medību pils jeb kungu māja celta 1676. gadā. Mūsdienās saglabājušies seno pamatu un pagrabu fragmenti. Uz tiem 18. un 19. gs. vidū uzbūvēta esošā kungu māja. Katrs gadsimts muižas celtnē atstājis sava laikmeta arhitektūras liecības. Tā piederējusi Efferniem, Pletenbergiem, Brakeliem, Korfiem, Zuboviem un Šuvaloviem (1826–1920). Pēdējie muižas īpašnieki bijuši grāfu Teklas un Andreja dēls Pāvels un mazdēls Aleksandrs Šuvalovi. 

Trīsarpus gadsimtus senajai muižas mājai neiztikt bez leģendām, spoku stāstiem un pazemes ejām. Pēc agrārās reformas 1920.g. muižas  zemi sadalīja jaunsaimniekiem, bet uz pili pārcēla Zalves pamatskolu (1922 – 2009). No 2019. gada muižas māja ar Patapinājuma līgumu nodota bezatlīdzības lietošanā biedrībai Sēļu klubs. Lielzalves muižas kungu māja ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis. Te apskatāmas ekspozīcijas par Zalves skolu un muižas vēsturi, 20. gadsimta skolas klase. Ir pasākumu vieta – Rožu zāle, nodarbību vieta bērniem  – pasaku teātris, studija gleznošanai, grāmatu krātuve lasīšanai, Medību spārns – telpas par medniekiem un dabu. 

2022.gadā atklāta Piemiņas istaba novadniekam, dzejniekam Imantam Auziņam  (1937-2013).  Viens no latviešu 20. gadsimta darbīgākajiem dzejniekiem, literatūrkritiķis un tulkotājs. Stiprs un stabils kā personība gan literatūrā, gan laikabiedru atmiņās. Dzimis Zalvē, beidzis Zalves pamatskolu un Neretas vidusskolu.  Visu mūžu mīlējis dzimto pusi un Sēliju, kas atspoguļojas viņa daiļradē. Saglabājusies muižas klēts (1858) un senā muižas parka daļa ar alejām un jauniem vizuāliem objektiem.