Ai, Annīte, devējiņa,
Dod villai garai augt,
Garai svārkiem, villainēm,
Mīkstai cimdiem, zeķītēm.
Kā Jēkabi, bija Saimnieku, tā Annas (26. jūlijs) - Saimnieču dienas. Abas tās bijušas sensenas kāzu dienas. Annās pārveda jauno saimnieci. Tad raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Abas minētās dienas bija arī iecienītas kāzu svinēšanai. Annas dienā ēda jaunu rudzu maizi. No Annas dienas drīkst ēst jaunus kartupeļus. Pēc Annas dienas siens kaudzē vairs nepūst, ja kaudzi metot ūdens gar dakšas kātu tecētu. Notika arī lieli gadatirgi, kur satikās pārdevēji ar pircējiem, bet jauniešu vidū šis datums nozīmēja iepazīšanos. Senlatvieši Annas dienas vakarā gāja līgot – aplīgoja un piesauca Annas, lai tās rūpējas par aitām un tām aug mīksta vilna. Pina Annām vainagu, kuram bija jābūt kuplam. Lielas viesības nerīkoja. Svinēja vakarā pēc darba. Citu īpašu tradīciju Annās nebija.Ai, Annīte, devējiņa, Dod villai garai augt, Garai svārkiem, villainēm, Mīkstai cimdiem, zeķītēm.
Inguna Žogota, biedrības "Baltaine" priekšsēdētāja