Radošajā mājā svinēs Meteņus

Viza, viza kamaniņas, Metenīša vakarā; Tā vizēja liniņam zelta poga galiņā. Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus.

Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums ir laišanās ar ragaviņām. Metenī laižoties no kalna ar ragaviņām, cits pār citu sauc: "Manam tēvam gari lini!" "Manam tēvam vēl garāki!" "Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!" (LTT: K. Preiss, Auguliena.) Īpaši tradicionāls ēdiens ir tā sauktais grūdenis, gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, kam pievienota cūkgaļa. Gatavo arī zīdeni ar cūkas galvas pusi.

Cūkas šņukurs tiek dots bērniem, lai ātrāk iemācītos rakstīt. Cūkas gaļai Meteņos ir liela nozīme. Cūkas kāja tiek minēta kā lieta, ko ņem līdzi vizināšanās laikā, pats Metenis arī nāk ar cūkas kāju, šņukuru, ausi, miežu plāceni, pīrāgiem. Masku gājieni, kas aizsākušies vai nu Miķeļos vai Mārtiņos tiek izbeigti Meteņos. Vēl pēdējo reizi jautrās, auglību un svētību nodrošinātājas ķekatas dodas no mājas uz māju, veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriežas. Maskas ir tās pašas tradicionālās - čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm. Maskām ir viena funkcija - ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu. Ķekatu dancošana ir īpašs auglību nesošs rituāls. Īpaši izcelta ir arī saimnieces dancošana: Raksturīga Meteņu ieraža ir Meteņa dzīšana. Tā tiek saukta arī par lietuvēna, zvirbuļu, žīguru dzīšanu. Visās norisēs tiek iesaistīti bērni. Viens no populārākajiem šīs ieražas variantiem ir šāds: bērniem stāsta, ka pa bēniņiem vai klētsaugšu Metenis vai lietuvēns staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem liek gaidīt lejā. Metenis vai lietuvēns visbeidzot nomet kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlej ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem. Katrā vietā šī tradīcija izpaužas ar dažādiem elementiem, piem.: Kad pīrāgi bijuši izcepti un bērni tos lielīdami ēduši, tad lielie puiši teikuši, ka tie vēl neesot tik labi, bet tagad iešot Meteni dzīt, tas došot daudz labākus pīrāgus un arī zelta pogas. Pa tam jau lielie puiši aiznesuši, bērniem nemanot, uz rijas augšu vairāk spaiņu ūdens. Nu bērniem iedevuši maisu un saukuši, lai nākot uz riju, iešot Meteni dzīt. Tad viens no lielajiem uzkāpis uz rijas augšas Meteni zemē dzīt. Bērni apstājuši visi ap maisu un turējuši tam galu jo plati vaļā. Te Meteņa dzinējs no augšas saucis, lai turot maisu stipri, jo patlaban Metenis došot pīrāgus, pie kam arī metis vienu pīrāgu pēc otra maisā. Tad sacījis, ka nu Metenis mīzīšot, bet par to jau nekas, jo pēc tam tūliņ biršot zelta pogas. Nu Meteņa dzinējs lējis no augšas maisa turētājiem ūdeni virsū, kuri tūliņ arī atstājuši maisu ar visiem slapjiem pīrāgiem kulā un paši raudādami un bez zelta pogām gājuši uz istabu kaltēties. (LTT: J. Skudre, Pļaviņas.)