Pasākumi

Šogad rudens gan nesteidzīgs, gan pamatīgām lietusgāzēm bagāts, bet ir dienas, kad laika prognožu sliktie pareģojumi nepiepildās, tumši draudīgus lietus mākoņus garām aizpūš spirdzinošs vējš un lietusgāze nolīst tur, kur neesi tu pats, bet tevi skar tikai "piecas lietus piles". Starp divām lietus un krusas bagātām dienām, sestdiena, 14.septembris, izrādījās īsti piemērots braukšanai ar velosipēdu, vienlaikus iepazīstot kā zināmas vietas, tā atklājot daudz jauna. 53 drosmīgie velobraucēji (iepriekšējās dienas lietusgāzes ne vienu vien braucēju paturēja mājās) devās tūrisma velobraucienā "Daugavas stāsts". Dalībnieki, kuri šogad ieradās no Kokneses, Iršiem, Jēkabpils, Aizkraukles, Ādažiem, Bebriem, Sērenes, Rīgas, Lielvārdes, Salaspils, Ogres, Stopiņiem, Pļaviņām, Jaunsilavas nenobijās no lietus prognozēm un ar prieku un smaidu pieveica 60 kilometru garo distanci gar Daugavas krastiem, riteņu pedāļus minot Kokneses, Aizkraukles un Jaunjelgavas novados.

Agrā rīta pusē, kad saule vēl tikai mēģināja izspraukties caur mākoņiem,  dalībnieki pulcējās valsts nozīmes arhitektūras piemineklī - Kokneses viduslaiku pilsdrupās. Velobrauciena norise lieliski iekļāvās Eiropas kultūras mantojuma dienās, ar mērķi tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, vairojot izpratni par pieminekļu aizsardzību, to saglabāšanu un pilsdrupas tam ir lielisks piemērs.

Saule savu vaigu parāda no mākoņu biežņas un dalībnieki minot velosipēdu pedāļus dodas veidot savu "Daugavas stāstu". Pirmais pieturas punkts ir viesu mājās "Divas upes", kur lieliskais saimnieks pastāsta ne tikai par savu darbošanos, bet arī iepazīstina ar kaimiņos esošo paipalu fermu un brauciena dalībniekiem ir iespēja nogaršot vārītas paipalu oliņas. Varbūt kādreiz iegriezties šeit atkal – nodomā ne viens vien braucējs, jo jāaizstaigā līdz Pērses krastiem, kur tiek iekopta taka.  "Daugavas stāsts" ved tālāk par grantētu lauku ceļu gan augšup, gan lejup līdz vietai, kur plašie Daugavas ūdeņi paslēpj kādreizējo lielceļu Rīga – Daugavpils. Ir atpūtas brīdis kājām, bet prātam jādomā par likteņupi Daugavu un domu apcirkņos jāmeklē atbildes. Gandrīz desmit kilometri ātri minot pedāļus, sasniegts Aizkraukles novads, tad arī Aizkraukles pilsēta. Muzejā "Kalna ziedi"  "Daugavas stāsta" dalībniekus sagaida muzeja gides ar stāstiem par muzeju un ir iespējas iepazīt ekspozīciju "Daugavas krastu likteņstāsti". Pēc nelielas uzkodu pauzes pie  muzeja, caur "Vietu, kur gaisma Daugavā dzimst" raiti ripojot pa pilsētas ielām, baudot elpu aizraujošu Daugavas skatu, ir iespēja piestāt un viesoties Baltijas lielākās hidroelektrostacijas – Pļaviņu HES – izveidotajā ekspozīcijā, kur moderni aprīkotā izstāžu telpā muzeja pedagogs iepazīstina gan ar spēkstacijas būvi, gan to, kā notiek elektrības ražošana.

Velobrauciens turpinās, sasniedzot Jaunjelgavas novada Seces baznīcu. Šeit Gundega Zarāne pastāsta par Jaunjelgavas novadu un iepazīstina ar seno baznīcu. Uzturoties baznīcas telpās un klausoties stāstījumu, draudīgais lietus mākonis ir aizpūsts, ir laiks nelielai atelpai,  un pa saules apspīdētu ceļu var doties Vīgantes parka virzienā.

Staburaga saieta namā Iveta Ločmele ar stāstu par dzelmē dusošo Staburagu un Vīgantes parku ieved laikā, kad Daugava šeit veidoja kanjonu. Kājas atpūtinot, var aplūkot burvīgu izstādi Staburaga saieta namā un izstaigāt Vīgantes parku. Ceļš turpinās līdz "Staburaga" piemiņas zīmei "Dieva auss" un kas zina, vai visiem piepildīsies šai vietā izteiktā vēlēšanās? Vairs tikai astoņi kilometri un kuģīša "Vīgante" kapteinim Uldim Albiņam var dziedāt dziesmu "Cel mani pār' pār Daugavu". Elpa aizraujas un sirds notrīs no skaistuma,  kad kuģītis vēja saceltos viļņus šķeļot, dodas pāri varenajai Daugavai pilsdrupu virzienā un pāri varenajiem ūdeņiem parādās varavīksnes tilts, it kā sveicinādams brauciena dalībniekus.  Ne velti Daugavas un Pērses satekas vieta ir ieguvusi Latvijas ainavu dārguma Zemgalē titulu!

 Visi ar šīsdienas labāko draugu – velosipēdu – pievarējuši sešdesmit kilometrus, pārcēlušies pār Daugavu, nedaudz  vērojuši Pērsi, atkal atgriežas Kokneses viduslaiku pilsdrupās, veidojot katrs pats savu "Daugavas stāstu".  Ir pienācis laiks, Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros, vērot nesen nostiprinātos varenās pils mūrus, doties ekskursijā uz Moku kambari, virtuāli aplūkot un iepazīt Kokneses kultūrvēsturisko mantojumu un klausīties Kokneses novada domes priekšsēdētāja stāstā par paveiktajiem lielajiem darbiem pilsdrupās, lai tās varētu skatīt arī nākamās paaudzes. Senās pils priekšpilī atgriezusies rosība un kā pirms daudziem gadsimtiem, arī tagad tiek svinēts: ar kopīgu zupas baudīšanu un prieku sejā. Prieku par sevi, par to, ka nenobijos no laika apstākļiem, par to, ka saņēmos nobraukt tik daudz kilometrus, par to, ka šogad pirmo reizi devos tik tālā ceļā uz velosipēda, par prieku, ka satikos ar kolosāliem cilvēkiem un vēl un vēl. Skaists "Daugavas stāsts" noslēdzies, lai citu gadu veidotos citi rudens stāsti uz velosipēda.

60 kilometru garā distance Rudens tūrisma velobraucienā, iepazīstot "Daugavas stāstu", ir noslēgusies, viesojoties 3 novadu tūrisma objektos. Pasākums nebūtu izdevies, ja tā organizēšanā neiesaistītos entuziasma un apņēmības pilni atbalstītāji. Kokneses Tūrisma informācijas centrs izsaka sirsnīgu pateicību visiem 53 drosmīgajiem brauciena dalībniekiem, kā arī atbalstītājiem - jūs bijāt lieliski! Īpašs paldies Kokneses novada domei par atbalstu pasākuma rīkošanā, kā arī Aizkraukles  un Jaunjelgavas novadiem par sadarbību un viesmīlību! Liels paldies mūsu palīgiem un sadarbības partneriem: Artim Zvejniekam un Aigaram Noreikam par brauciena dalībnieku vadīšanu, medmāsiņai Innai Magonei, valsts ceļu policijai un Kokneses pašvaldības policistam Jānim Galviņam, šoferītim un tehniskās palīdzības sniedzējam Valteram Kārkliņam, viesu namam "Divas Upes" un personīgi Tomasam Cīrulim, Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja "Kalna Ziedi" kolektīvam, Pļaviņu HES muzeja darbiniekiem, Seces luterāņu baznīcai un īpaši Gundegai Zarānei, Ivetai Ločmelei par stāstiem Vīgantes parkā, kuģītim "Vīgante" un personīgi Uldim Albiņam, Kokneses viduslaiku pilsdrupu kolektīvam un īpaši Pēterim Kirilovam, Kokneses miesnieka gardumi kolektīvam un īpaši Inārai Čeičai!

 Informāciju sagatavoja: Kokneses tūrisma informācijas centrs