Gostiņu kultūrvēsturiskais parks

2016. gadā tika atklāts Gostiņu kultūrvēsturiskais parks. Parka lielākā daļa sastāv no septiņām atceres vietām, kur katra vieta veltīta savam vēsturiskajam nosaukumam (Gostiņi, Evestmunde, Glazmanka, Trentelberga, Zarnu miests un Žīdu miests, Dankere) un ar to saistīto vēstures posmu. Katrā no vietām pieejams informatīvais stends, kurā sniegta informācija un skatāmas fotogrāfijas.

Sens nostāsts vēsta, ka laikos, kad pāri Aiviekstes tilta vēl nebija, cilvēki un lopi upi šķērsojuši pa netālu esošo braslu. Reiz, bagātais krodzinieks Dankers te dzinis pāri govis, viena govs paklupusi un tikusi ierauta upes straumē un noslīkusi. Kopš tā laika upes krāces nosauktas par Gostenēm, tuvumā esošā klints par Gostiņklinti, bet miestiņš (vēlāk pilsēta) – par Gostiņiem.

Gostiņi bija viena no pilsētām Latvijā, kurai tās vēsturiskajā veidošanās laikā ir bijis visvairāk oficiālo un neoficiālo nosaukumu. Laikā no 1927. – 1930. gadam Gostiņus iekļāva Pļaviņu pilsētas sastāvā, bet 1933. gadā Gostiņi tika atdalīti, un tie ieguva patstāvīgas pilsētas tiesības (tobrīd Latvijā bija 60 pilsētas, Gostiņi bija otrā mazākā pēc Piltenes). Pilsētas ģerbonī tika izmantots simbolisks divu upju- tumšās Aiviekstes un gaišās Daugavas satekas atveidojums.

1935. gadā pilsētā bija 258 dzīvojamās mājas, no tām 28 mūra, 232 koka, 252 vienstāvu un 6 divstāvu ēkas. Dzīvokļu kopskaits- 315, dzīvokļu skaits ar elektrisko apgaismojumu – 104, ar ūdensvadu – 1. Darbojās Gostiņu pilsētas pamatskola, ebreju 6. klašu pamatskola, bibliotēka, dziedniecības iestāde un aptieka (dibināta 1878.gadā), 93 tirdzniecības iestādes un 69 rūpniecības iestādes.
1956. gadā Gostiņi vēlreiz pievienoti Pļaviņu pilsētai.