Kā radies Pļaviņu kultūras centrs?

Diendienā steidzam garām Pļaviņu kultūras centram. Svētkos, īpašos gadījumos, tad, kad apmeklējam pasākumus, kā arī tad, kad paši tajos piedalāmies. Bet, kas tad ir kultūras centrs? Tā ir vieta mākslai, kultūrai, atpūtai un radošumam!

Ieskaties, kā radies Pļaviņu kultūras centrs.

• Pļaviņu kultūras centra ēka būvēta 20. gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē pēc arhitekta Arnolda Čuibes (1908-1941) projekta, būvniecībā izmantojot Daugavas krastu dolomītu, kas piešķir būvei savdabīgu kolorītu. 2004. gadā ar pilsētas pašvaldības lēmumu ēkai piešķirts vietējas nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīga objekta statuss.
• Senatnē vietā, kur pašlaik darbojas Pļaviņu kultūras nams, agrāk atradās viena no senākajām pilsētas ēkām – Pļavas (-u) krogs, iezīmēts Mellīna kartēs jau 1791. gadā. Krogs bija plostnieku un ceļotāju apmešanās vieta; iecienīta plostu pieturas vieta Daugavas krastā. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Pļaviņu sabiedrībā bija nobriedusi doma par tautas nama būvi, jo kultūras dzīvi traucēja piemērotu telpu trūkums.
• 1935. gada rudenī tika uzsākti priekšdarbi līdzekļu vākšanai un vienojās jauno namu saukt par Vienības namu, atbilstoši tā laika valsts iekšpolitikai. 1936. gadā pilsētas pašvaldība bija sagatavojusi jaunbūvei lielāku daudzumu būvmateriālu un uzsāka līdzekļu vākšanu. 1937. gadā nama būvei tika atvēlēti līdzekļi pilsētas budžetā, kā arī piesaistīti privātpersonu un sabiedrisko organizāciju līdzekļi. 1938. gada pavasarī uzsāka būvdarbus. 1939. gadā valsts atbalstīja pilsētas pašvaldības lūgumu pēc neatmaksājama valsts pabalsta, kā arī deva iespēju saņemt aizdevumu.
• 1941. gadā kultūras nama būve tika pabeigta. No 1953. gada šeit savu darbību uzsāka Pļaviņu pilsētas kultūras nams.

Stāsts par Pļaviņu kultūras namu senatnē (gribi tici, gribi netici):
"Pļavu krogs nav lāga vieta. Krodziniekam laikam bijis līgums ar pašu velnu. Bagāts bijis, bet bieži pazuduši ceļinieki, kas viņa krogā gulējuši pa nakti. Tā arī neviens nezina, kur palikuši, bet ļaudis runājuši, ka pēc nolīguma krodzinieks šos atdevis melnajam. Reiz vakarā kroga istabā ienācis jauns puisis, pasūtījis krūzi alus, izdzēris un izvilcis pabiezu naudas maku maksāt. Krodzinieks uz šo paskatījies ar tādu nelāgu baltu aci un aizgājis, aizbultēdams durvis. Kroga meita izdevusi sīknaudu un teikusi, lai puisis paliekot vien tepat pa nakti, bet lai neaizmiegot. Tā būšot labāk. Šis viņai paklausījis un turējies miegam pretī, cik varēdams. Pret pusnakti bijis pavisam grūti noturēties, bet viss snaudiens ar reizi pārgājis, kad izdzirdis durvis atšaujam vaļā. Viņš ātri aizrāvies aizdurvē. Iekšā ienākuši divi un tūlīt steigušies uz to vietu, kur šim vajadzējis gulēt. Puisis pa durvīm ārā. Tā – paldies kroga meitai – izglābies.

Pļavu kroga vietā tagad uzcelts kultūras nams. Tomēr pazudušās dvēseles ap to vēl šad tad klīstot. Nama celšanas un atjaunošanas laikā bijuši nelaimes gadījumi. Ja pusnaktī namā paliekot viens pats. Tad esot tā baigi: it kā kādi staigājot, durvis grabinot."

/Krūze, Pļaviņās/

Informāciju sagatavoja Pļaviņu tūrisma informācijas punkts.