Skrīveru dendroloģiskais parks

Vērienīgo parku 1891. gadā sāka veidot izcilais dendrologs Maksimilians fon Siverss. Dendroloģiskajam parkam izvēlējās 16 ha lielu platību uz Daugavas krasta apakšējās un augšējās terases, kur ir pietiekami liela reljefa augsnes dažādība. Uz augšējās terases dolomīta slāni dažviet sedz samērā plāna 10-30 cm - augsnes kārta, tādēļ dolomītā izlauza bedri, piepildīja to ar trūdzemi vai kūdru, piejauca mālu vai granti un pievadīja apūdeņošanas vadus. Jau 1881.gadā Siversam pa pastu atsūta sēklas, bet 1882.gada pavasarī Vecās pils dolomīta žoga iekšpusē tiek ierīkotas pirmās stādaudzētavas - lecektis. Pirmos stādījumus dendrārijā uzsāka 1891.gada pavasarī. 1899.gadā parka ekspozīcijā auga 451 suga kokaugu, vēl pēc 15 gadiem - jau 590 sugas. Parkā sastopamas dažādas kokaugu sugas no visas ziemeļu puslodes mērenā klimata joslas. Parks kādreiz bija sadalīts 19 floristiski ģeogrāfiskajos apgabalos. Mūsdienās parkā var apskatīt aptuveni 250 no kādreizējam dažādu kokaugu sugām. Saglabājušās pils kāpnes, akmens kāršu galdiņš, tējas terase, strūklaka un pils sētas drupas. Teritoriju apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži".