Vai esi apmeklējis Pļaviņu, jeb Gostiņu Zviedru skansti?

ipf-pap-2022-100-min.jpgVieta, kur Pļaviņās, jeb Gostiņos, atrodas Skanstupītes ūdenskritums, šķiet, zināma ir ikvienam novadniekam. Savukārt to, kāpēc šo vietu sauc par Zviedru skanstīm, daudzi pat nezin. Pļaviņu tūrisma informācijas punkts ir sagatavojis aizraujošu aprakstu par to, kas šajā vietā atrodas.

Skanstis ir 16. - 19. gadsimta fortifikācijas būves, kuru rašanās saistīta ar ugunsšaujamo ieroču attīstību.

15. un 16. gs. gaitā strauji pieauga ugunsšaujamo ieroču triecienspēks, un viduslaiku piļu mūri vairs nebija šķērslis uzbrukumam ar lielgabaliem. Tāpēc mūru vietā sāka celt grūtāk iznīcināmus zemes nocietinājumus, kas pasargāja aiz tiem esošos karavīrus, kuri vaļņu aizsegā varēja gatavot pretuzbrukumu vai ilgstoši kavēt pretinieka karaspēka tālāku virzību.

Nereti jebkurš jauno laiku zemes nocietinājums Latvijā tiek saukts par “zviedru skansti”, taču to izveide var būt ļoti atšķirīga. Tipiska skansts, kāda ir arī Gostiņu skansts (Zviedru skansts), ir nosacīti līdzenā vietā ierīkots nocietinājums, kam visapkārt no zemes un koka konstrukcijām izveidoti vaļņi daudzstaru zvaigznes formā ar vismaz četriem izvirzītiem bastioniem stūros. Skansti parasti apņem aizsarggrāvju sistēma, taču grāvjiem ne vienmēr bija jābūt pildītiem ar ūdeni, tie varēja būt arī t.s. sausie grāvji. Papildu aizsardzībai grāvjos starp bastioniem nereti izbūvēja īpašas trīsstūrveida saliņas – ravelīnus – kuros arī izvietojās skansts aizstāvji ar ieročiem.

Pļaviņās varam lepoties ar Latvijas Vidzemes teritorijai raksturīgu pieminekli – zviedru laika skanstīm- Zviedru jeb Aiviekstes skansti, Ekholca un Poļu jeb Volfa skansti.

1635. gada 26. oktobrī zviedru feldmaršals Gustavs Hurns ziņoja karalim, ka pie Aiviekstes ierīkotas divas skanstis. Tuvāk Aiviekstes krastam izveidoja Aiviekstes skansti, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Austrumu virzienā, aptuveni mūsdienu Gostiņu teritorijā izbūvēja Ekholca skansti, kas nosaukumu ieguvusi no pirmā komandanta uzvārda. Pēc poļu pulkveža Volfa pavēles, aptuveni pie mūsdienu tilta pāri Aiviekstei, izbūvēta Volfa jeb poļu skansts. Tātad 1635. gadā netālu viena no otras atradās trīs skanstis un pussagruvusī Sapehas skansts.

Otrā Ziemeļu kara laikā (1655 – 1661) Aiviekstes skanstij tuvojās krievu karaspēks un zviedru garnizons to iznīcināja. Pēc Nīštates miera līguma parakstīšanas 1721. gadā , zviedri atstāja Latvijas teritoriju. Aiviekstes skansti atjaunoja un iekļāva Krievijas cietokšņu sarakstā. 1790. gadā skansts sāka brukt un pulkvedis Vitte izstrādāja tās atjaunošanas plānu. Blakus skanstij izbūvēja jaunas kazarmas. Skansti gribēja pārbūvēt par cietoksni, bet pēc 1795. gada, kad Latvijas teritorija nonāca Krievijas impērijas sastāvā, Aiviekstes skansts komandants Drumonts ar garnizonu 1803. gadā tika pārcelts uz Daugavpili, skansts zaudēja savu militāro nozīmi.

Mūsdienās blakus Zviedru skanstij atrodas Draudzības parks, Skanstupītes ūdenskritums un starp kādreizējiem nocietinājumu vaļņiem ir iekārtota brīvdabas estrāde, tautā saukta - “Valītes”.

GPS: 56.615658, 25.757051

  • youtube
  • facebook
  • instagram
  • Aizkraukles novads

<>
back to top