Stendera ābeces taka un Stendera dzimtas kapi

Ābeces taka izveidota 2014. gada pavasarī par godu Vecā Stendera 300 gadu jubilejai. Stendera "Ābeces taka" iepazīstina ar "Bildu ābices" burtiem. Tā ir apmēram 300 metrus gara un ved līdz bijušās mācītājmuižas vietai. Ābece ir pamats bērna pasaulei un viena no visu laiku filozofiskākajām grāmatām. Ikviens var atrast plāksnīti ar sava vārda pirmā burto, izlasīt, ko Vecais Stenders mācījis, un mēģināt sacerēt savu divrindi.

Vārnavā, kas atrodas 12 km no Viesītes, iespējams iepazīt Stenderu dzimtu, no kuras nākuši 15 latviešu draudžu mācītāji, kā arī ārsti, juristi, militārpersonas, farmaceiti un tirgotāji. No visiem zināmākais ir Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders) – vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās daiļliteratūras iedibinātājs, izcilākais 18. gadsimta latviešu dzejnieks, valodnieks un izgudrotājs. Stenderu dzimtas kapi atrodas uzkalniņā aiz Sunākstes baznīcas. Kapu kalniņā atdusas Stenderu dzimtas piecas paaudzes. Vecā Stendera kapu sedz Daugavas dolomīta kapakmens plāksne ar uzrakstu: "Sche aprakts G.F.Stenders LATWIS dzim. 1714 mirr. 1796 ar sawu gafpafchu".

Aiz kapsētas teritorijas apbedīta Vārenbrokas muižas barona fon Bēra meita Angela, kas nelaimīgas mīlestības dēļ izdarījusi pašnāvību. Uz kapa uzstādīts atjaunotais Baltais eņģelis.

Foto - Māra Bitāne