Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” dziesmu ceļš ievijas Koknesē

No 5. jūlija līdz 9. jūlijam pa Latvijas vasaras ceļiem iet Dziesma – savu 25. gadskārtu svin Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”.

„Latviešu tautas atmiņā „Baltica” vienmēr visdziļāk sakņosies tieši ar 1988. gadā Trešās atmodas laikā pirmoreiz publiski pacelto sarkanbaltsarkano karogu. Priecājamies, ka apaļās jubilejas reizē šie visā pasaulē pazīstamākie Baltijas valstu tradicionālie kultūras svētki notiek tieši Latvijā, un mums ir tas gods pulcēt ne tikai ap 2000 Latvijas dziedātāju, dejotāju, muzikantu, stāstnieku, amatnieku un meistaru, bet arī tautas tradīciju uzturētājus un kopējus no citām valstīm” - šo svētku nozīmību raksturo kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Šī gada festivāla tēma ir „Ceļš”, akcentējot lokālo tradīciju nozīmīgumu un ievirzot folkloras ansambļu darbību sava novada nemateriālās kultūras mantojuma pētīšanā un popularizēšanā.

8. jūlijā, ceturtajā festivāla dienā – Novadu dienā, Kokneses estrādē koncertā „Dieva dēli, Saules meitas, pār Daugavu rokas deva” sasaucās un sadziedājās folkloras ansambļi no Latvijas, Luksemburgas, Ukrainas un Itālijas.

"Dieva dēli, Saules meitas, Pār Daugavu rokas dev'. Kā tie zelta gredzentiņ' nesabira Daugavā!" , koncertu atklāja mājinieki – folkloras kopa „Urgas”, bet viņu vadītāja Inguna Žogota, sveicot klātesošos sacīja: „Mēs priecājamies, ka arvien vairāk tradicionālā kultūra ienāk pie mums Koknesē. Paldies visiem, kuri šovakar dziedās kopā ar mums!”

„Ceļš pastāvējis paaudžu paaudzēs. Tas vieno mājas un pagastus, novadus un valstis, tautas un nācijas. Dzīves ceļš, kas ved no pirts takas līdz mūža mājām. Krustceles un izvēle. Ceļš kā vienojošais starp mums – pasaulīgais ceļš un garīgais ceļš. Ceļš saved kopā tuvus un tālus. Visus, kam svarīga tautas dzīvesziņa un tradīcijas šeit un pasaulē. Bet, lai kopā sanāktu, jāmāk lasīt ceļa zīmes” – skatītājus uzrunāja koncerta vadītāja Inguna Strazdiņa. Dziesmas ceļš šajā vakarā vienoja visus koncerta dalībniekus. Folkloras kopas: Urgas, Laipa, Olūti, Trokšņu iela, Rucavas etnogrāfiskais ansamblis, kapela Pārupīte, Kolnasāta, Bumburneicys un deju grupa Juris, Dimzēns, Viļonīši, Nāburgi, Vīteri, Rāmupe, Senleja, Zemgalieši un ciemiņi no citām zemēm – Luksemburgas latviešu folkloras kopa Dzērves, Rozhanycya no Ukrainas un Terra del Sole no Itālijas izstāstīja savu ceļa stāstu. Pēc uzstāšanās katrs kolektīvs ozollapu vainagā ievija savu ziedu rotu. Uz skatuves - lauku sētā, kurā jauki iederējās svaigi pļauta siena gubiņa, skatītāji ar aplausiem pateicās par katru priekšnesumu. Pārliecinājāmies, ka katrā Latvijas stūrītī, gluži kā mums Koknesē ir „Urgas”, ir tādi paši aizrautīgi cilvēki, kuri ar lepnumu un nesavtību nes pasaulē latviešu tautas dzīvesziņu.

Meitas ceļu tautiņās izdziedāja Olūti no Pušmucovas un Trokšņu ielas jaunās dziedātājas no Rīgas. Kolnasātas sievas izstāstīja linu ceļu, bet klausoties kapelu Pārupīte no Rucavas, viešņas no Ukrainas leca līdzi „Krakovjaku”. Droši vien daudzi pirmo reizi dzirdēja mūzikas instrumentu – zāģi, uz kura virtuozi spēlēja kapelas vecākais muzikants Pūķu Jānis, kuram Rucavā ir savs mūzikas instrumentu muzejs. Zemgaliešu novada dziesmu pūru vaļā vēra Zemgalieši no Līvbērzes pagasta, bet Viļonīši no Viļāniem savu dziedājumu veltīja bites ceļam. Lustīgās Bumburneicys sievas un deju grupa Juris parādīja, ka ikvienam dzīves gadījumam ir savs dancojamais gabals. Dziesma vieno paaudzes – daudzās folkloras kopās vīru un sievu vidū braši dziedāja skolas vecuma bērni un pavisam mazi ķipari. Arī Luksemburgas latviešu folkloras kopā Dzērves kopā ar vecākiem dziedāja viņu atvasītes. „Dzērve ir gājputns, arī mēs kā gājputni atlaidāmies uz Latviju ar savām dziesmām”, sacīja viens no Dzērvju vīriem. Krāšņas kā rozes ukraiņu tautas tērpos septiņas jaunas un skaistas ukrainietes – folkloras ansamblis Rozhanycya pieskandināja estrādi ar savām varenajām balsīm – pat nezinot valodu varēja saprast puišu apdziedāšanu! Temperamentīgo itāļu - Terra del Sole uznāciens no pirmās dziesmas un dejas takts atklāja viņu straujo un kvēlošo dabu! Skatītāju aplausu pavadīti, itāļi sveica sauli un mīlestību.

Pasākuma izskaņā Kokneses novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Reinbergs pateicās par brīnišķīgo koncertu un katra kolektīva vadītājam dāvāja Kokneses novada domes sarūpētās piemiņas veltes ar vēlējumu arī turpmāk meklēt ceļu pie sava novada tradīcijām.

„Tur es gāju, tur dziedāju”, kā apsolījums, kā sirdī ieausta pārliecība, jau krēslot sākušās debesīs izskanēja „Urgu” iesāktā kopdziesma, kurai domās rokās sadevušies visi dziedāja līdzi. Bet, brīdi vēlāk, Daugavas viļņi sveica kopīgi novīto ziedu vainagu, kurā ik puķei līdzi bija iedota sava ceļa dziesma.

Sarmīte Rode

Ingunas Žogotas foto