Stukmaņu muiža

Stukmaņu muiža celta 16.gs., apskatāma tikai no ārpuses (privātīpašums), daļēji saglabājusies agrākā apbūve. Par Stukmaņu muižas apkārtni ziņas sniedz arheoloģiskie izrakumi appludinātajā Lokstenes pilskalnā, kas atrodas aptuveni kilometru no tagadējās muižas centra. 15. gs. Rīgas arhibīskaps H.Šarfenbergs izlēņoja Lokstenes ciemu un Stukmaņus Johanam Lokstenam un viņa adoptētajam dēlam Ārendam Stokmanim. 1598. gadā muižas īpašnieks bija Georgs Stokmanis. 1601. gadā tā piederēja K.Šrēderam. 1652. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne muižu apstiprināja dzimtīpašumā H.Kronšternam.

Lielus postījumus novadam atnesa Ziemeļu karš un tam sekojošais mēris. Pēc vairākkārtējām īpašnieku maiņām muiža no 1780.gada piederēja fon Lēvenšternu dzimtai, bet 1878.g. tajā sāka saimniekot grāfs Teodors Mēdems, vēlāk viņa mantinieki.

Muižas centra apbūvi veido vairākas ēkas. Par vecāko muižas ēku uzskata Sikadeli, kura celta 17. gs. otrajā pusē. Šis arhitektūras piemineklis ir drupu stāvoklī un iekļauts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sagatavotajā materiālā 100 apdraudētākie kultūrvēsturiski nozīmīgie objekti Latvijā. Domājams, ka ēka nav bijusi paredzēta dzīvošanai, bet gan saimnieciskām vajadzībām.

Beidzoties juku un kara laikiem muižās sākas jauna tipa dzīvojamo ēku celtniecība. Tās bija plašas brīvstāvošas būves bez aizsardzības nozīmes. Arī Stukmaņu muižas īpašnieks fon Lēvenšterns ar kundzi 18. gs. vidū, attālāk no vecās Sikadeles uzsāka celt jaunu un lepnu pili. Lielajai pilij liktenis nebija labvēlīgs. Pils vairākkārt nodedzināta. 1943. gadā pēc otrreizējās nodedzināšanas vecajā vietā uzcēla jaunu, kuru redzam vēl mūsdienās.