Apskati Jaunjelgavas, ko dēvē par vārtiem uz Sēliju, pilsētas vēsturisko centru – Vecpilsētas parku.
Jaunjelgavas pilsētas vēsture sniedzas tālā senatnē. 13. gadsimtā Jaunjelgavas vietā atradās sena Sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Pēc tam tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta.
Daugavas ūdensceļam bija liela nozīme Rīgas tirdzniecībā ar austrumiem un Jaunjelgavas atrašanās vieta bija izdevīgs preču pārkraušanas punkts, sekmējot pilsētas attīstību.
Polijas-Zviedrijas kara laikā (1600.-1629.) pilsētiņu nopostīja. 1646.g. atjaunoto miestu hercoga Fridriha atraitne Elizabete Magdalēna nosauca par Fridrihštati. 1647. g. miestam tika piešķirtas pilsētas tiesības un ģerbonis. No seniem laikiem pilsētas centrā atrodas valdes nams un tirgus laukums. Tagad likvidētā vecā tirgus laukuma vietā iekārtots parks.
Jaunjelgavas vēsturisko centru grezno 1912. g. būvētais pilsētas valdes nams, ko projektējis arhitekts Eižens Laube un tas ir viens no lielākajiem jūgendstila arhitektūras pieminekļiem, kas celts Latvijas mazpilsētās. Agrāk tā vietā atradās dārza restorāns un vecais ugunsdzēsēju nams. Laikā kad jūgendstila strāvojumi tika sasnieguši Latvijas laukus, jaunuzcelto namu varēja uzskatīt par lielāko un greznāko šī stila paraugu Latvijas mazpilsētās. Par valdes nama galveno un reprezentablāko kvalitāti uzskatāma fasādes bagātīgā tēlnieciskā apdare.
Divstāvu ēkas fasādi rotā skulpturāli un ornamentāli veidojumi, cilnis, kurā atveidotas divas alegoriskas figūras, kas viena otrai pretī atlaidušās uz diviem ģerboņu vairogiem. Viena simbolizē pilsoņu drošību, otra reprezentē pilsētas valdības gudrību un taisnīgumu. Nozīmīgu vietu Vecpilsētas parkā ieņem arī varas un spēka simbols – LAUVA, kas parkā parādījies vienlaikus ar jaunuzcelto valdības ēku 1912. gadā.
Lāčplēša iela 11, Jaunjelgava, Aizkraukles novads, GPS: 56.617346, 25.081736
Informāciju sagatavoja Jaunjelgavas tūrisma informācijas punkts, Jelgavas iela 33, Jaunjelgava