Pļaviņu un tās apkārtnes sakrālās vietas nav tikai dievnami – tās ir vietas ar stāstu, kur garīgums savijas ar vēstures līkločiem un apbrīnojamu arhitektūru. Šīs vietas glabā liecības par iedzīvotāju izturību, garīgumu un vietas kultūrvēsturi, kas veido Pļaviņu puses identitāti. Aicinām ceļot lēni, ar cieņu un interesi – jo svētvietas ir ne tikai jāredz, bet arī jāsajūt. Aicinām iepazīt baznīcas un svētvietas!
Draudze veidojās jau 20. gadsimta 30. gados, taču ilgu laiku dievkalpojumi notika Latvijas Armijas kapelā, vēlāk - privātmājā. Pateicoties vietējo cilvēku neatlaidībai un luterāņu draudzes atbalstam, katoļi atguva iespēju pulcēties Pļaviņās. 2003. gadā tika uzsākta baznīcas celtniecība, pārbūvējot bijušo noliktavu Raiņa ielā 47. 2007. gadā jaunais dievnams tika iesvētīts!
Dolomīta akmeņi, kas veido baznīcas sienas, piešķir celtnei īpašu vizuālo pievilcību un rada harmoniju ar apkārtni. Tās būvniecību 1911. gadā ierosināja Stukmaņu muižas barons R. Nolde, taču Pirmajā pasaules karā baznīca tika nopostīta un tajā uz laiku ierīkoja zirgu stalli. 1920. gadā draudzes dāmu komitejas priekšnieces M. Lapiņas vadībā uzsāka dievnama atjaunošanas darbus un jau 1921. gada 31. oktobrī atjaunotais dievnams tika iesvētīts. Interesanti, ka baznīcas tornis novietots asimetriski – viens no retajiem šādiem risinājumiem Latvijā.
Šī krustveida būve vēlā klasicisma stilā piesaista uzmanību ar zemo torni, ko noslēdz pusloka kupols. Iekštelpās atrodas Latvijā reti sastopams kancelaltāris – altāris un kanceles apvienojums. Baznīca celta 19. gadsimta sākumā, aizstājot veco koka dievnamu. Otrā pasaules kara laikā tā tika stipri bojāta, taču atjaunota un šodien atkal priecē garāmbraucējus un apmeklētājus.
Uz salas Daugavas vidū, iepretim “Liepkalniem”, slejas mūsdienīga svētvieta, kas godā latviskās garīgās tradīcijas – Dievturību. Svētnīcā tiek rīkoti gadskārtu svētki, daudzinājumi un mūža rituāli, kā arī valsts svētku pasākumi. Apmeklējama no maija līdz novembrim, pārcelšanos nodrošina plosts vai laiva. 2024. gadā svētnīca iekļauta pasaules svētvietu sarakstā!
Celta 1814. gadā, šī baznīca apvieno klasicisma, baroka un gotikas elementus, radot arhitektoniski daudzslāņainu iespaidu. Tās interjerā īpaši izcēlās mākslinieciski izstrādātie ērģeļu kokgriezumi. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika smagi izpostīta un kādu laiku kalpoja kā kara muzejs. Deviņdesmitajos gados draudze atguva savu dievnamu un atsāka regulārus dievkalpojumus.
Informāciju sagatavoja Pļaviņu tūrisma informācijas punkts, Daugavas iela 49, Pļaviņas.