Lielzalves muiža atdzimst ar vietējo iniciatīvu

Lielzalves muiža atdzimst ar vietējo iniciatīvu

Aizkraukles novadā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kuri ar entuziasmu un enerģiju uzņemas iniciatīvu glābt vēsturiskas ēkas no pazušanas Latvijas kartē, radot jaunus tūrisma objektus un iedvesmojot par to, ko ikviens no mums var paveikt, lai dzīvotu skaistākā vidē. Novada Sēlijas puse ir bagāta ar muižām un šodien, iesākot jaunu nedēļu, stāstu sērijā #AtklājAizkrauklesnovadu vēstīsim par iedvesmojošo Lielzalves muižas atdzimšanu.

Lielzalves ciemats, tāpat kā daudzi citi Latvijā, ir veidojies ap muižu, liela mežu masīva vidū pie Zalvītes upes, un pirmo reizi rakstos minēts 16.gadsimta vidū. Tolaik muiža bijusi cietokšņa veida, ar biezām akmens sienām un tumšām ejām.Laika gaitā mainījušies muižas saimnieki un arī pati ēka. Muižā saimniekojušas vairākas Sēlijā zināmas muižnieku dzimtas – Efferni, Pletenbergi, Korfi. 18.gadsimta beigās Zalves muižu, gluži tāpat kā Rundāli, ieguva Platons Zubovs, bet pēc viņa nāves to mantoja atraitne Tekla, kas drīz apprecējās ar grāfu Andreju Šuvalovu. Šuvalovi bijuši arī pēdējie šīs vietas īpašnieki. Tā kā Zalves apkārtnes meži bija zvēriem bagāti, tā kļuva par medību muižu. Runā, ka jau 1900. gadā muižā ierīkots telefons, lai grāfs varētu paziņot par savu ierašanos uz medībām.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Lielzalves muižu sadalīja jaunsaimniekiem, uz bijušo muižas kungu māju 1922. gadā pārcēla skolu. Otrā pasaules kara laikā skolā bija iekārtots vācu armijas kara hospitālis.

2008. gada nogalē, kad Zalves pagasta padome nolēma skolu slēgt, skolas telpās plānoja izveidot sociālo prasmju attīstības un izglītošanas centru, kas līdzekļu trūkuma dēļ neizdevās. 2019. gada aprīļa talkā Sēļu kluba dalībnieki ieraudzīja slēgto, pamesto un izdemolēto Zalves pamatskolas ēku, kas pirms 100 gadiem vēl bija Lielzalves muižas grāfu Šuvalovu medību pils. Lai arī nožēlojama, tomēr pils, kurā ik uz soļa redzamas seno gadsimtu liecības. Dzīva vēstures grāmata, ko 20. gadsimta ēkas saimnieki pūlējušies iznīcināt, cik vien varēdami.

Ikviens var palīdzēt, pieņemot īpašo muižas piedāvājumu tūristiem – kopā ar Sēļu klubu piedalīties kādas pils senās sienas vai pamatu attīrīšanā, sakopšanā un pārrunās par pils leģendām, kas nav tikai leģendas. Ierodoties Lielzalves muižā ir iespējams ne tikai apmeklēt tā brīža izstādes un ekspozīcijas par Zalves skolas un muižas vēsturi, bet arī īstu 20. gadsimta skolas klasi, dzejnieka Imanta Auziņa piemiņas istabu, citas telpas un seno muižas parku ar jauniem vizuāliem objektiem.