Turpinot #AtklājAizkrauklesnovadu stāstu sēriju par muižām, iesāksim jau ceturto stāstu, kas vēstīs par Vecbebru muižu. Vieta, ar senu vēsturi un notikumiem bagātu laika līniju. Muiža, kuras nosaukums reiz bijis Alt-Bewershof.
No 17. gadsimta sākuma līdz 1690. gadam muiža piederēja Kokneses baronam fon Kronstiernam. 1690. gadā Vecbebru muiža nonāca barona Johana Jākoba fon Vilkena īpašumā. 18. gadsimtā fon Vilkena dēli saimniekoja gan Vecbebros, gan Jaunbebros.
Karla Reinholda fon Vilkena laulībā ar Vilhelmīni fon Radīgu piedzima dēli Karls Johans Gustavs un Hermanis Kristians. Hermanis fon Vilkens apprecējās ar Annu fon Radīnghu un Vecbebru muižu atstāja mantojumā mazdēlam Hermnim Evkelam fon Vilkenam. 1867.gada 8.decembrī mazdēls kļuva par muižas īpašnieku un pēc gada to pārdeva Heinriham Pēterim Rušmanim par 144 000 sudraba rubļiem.
Pēdējais muižas īpašnieks Aleksandrs fon Meijendorfs (1871.- 1922.) ziemas mēnešus pavadīja Rīgā, aktīvi darbodamies Vidzemes muižnieku landtāgā, bet kundze, kaislīga medniece būdama, vairāk uzturējās Vecbebros.
Muižas ēkai liktenīga kļuva 1905.gada revolūcija. Nemiernieki nodedzināja šķūni un kungu māju, izpostīja uzkrātās mākslas vērtības. Dzīvojamā ēka atjaunota laikā no 1908.- 1910. gadam un saglabājusies līdz mūsdienām. Tā ir krietni lielāka par iepriekšējo, segta ar mansarda jumtu. Tās arhitektūrā jūtama jūgendstila ietekme. Ēkas cokolstāvā saglabājušās krusta un cilindra velves. Gala fasādē izmantota pildrežģa konstrukcija.
1922. gadā muižas kungu mājā atvērta Vecbebru biškopības un dārzkopības skola, kas kā mācību iestāde kalpoja līdz 1982. gadam, kad tehnikums pārgāja uz jauno mācību korpusu. 1996. gadā muižā iekārtota Bebru vispārizglītojošā internātskola, taču jau 2017. gadā tā tika slēgta. Kopš tā laika ēka ir apskatāma tikai no ārpuses, bet interesentiem brīvi pieejams parks ap to.
Muižas saglabājušos apbūvi līdz ar kungu māju veido dažādos laika posmos un stilos būvētu dzīvojamo un saimniecības ēku grupa - agrā klasicisma stilā būvētā klēts, stallis un pagrabs. Vecbebru muižas dienvidu pusē saglabājies liepu alejas posms ar mūrētu akmens žoga stabu rindas paliekām. Vecbebru muižas apbūves komplekss ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, savukārt pati muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Šobrīd par muižu un tās teritoriju rūpējas Biedrība "Bites", kuri ir ieinteresēti Vecbebru muižas kungu mājas, kā reģionālas nozīmes arhitektūras pieminekļa, saglabāšanā.