Salda oga Sēlijas muižu ķekarā – Vecmēmeles muiža

Noslēdzot martu un stāstu sērijas #AtklājAizkrauklesnovadu mēneša tēmu par muižām, aicinām iepazīt vēl vienu Sēlijas saldo ogu kuplajā muižu ķekarā - Vecmēmeles muižu, kura pārsteigs un vilinās uzturēties brītiņu ilgāk pat steidzīgākos tūristus.

Vecmēmeles muiža atrodas Sēlijā, Aizkraukles novada Mazzalves pagastā. Tās kungu māja ir celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Vecmēmeles muiža savu šī brīža veidolu ieguvusi 19. gadsimta astoņdesmitajos gados, kad Eižens fon Hārens esošo veco muižas ēku pārbūvēja un pielāgoja savas ģimenes vajadzībām. Profesionāla arhitekta vadībā vecmodīga celtne tika pārvērsta par laikmetīgu muižnieka ģimenes dzīvojamo māju.

Vecmēmeles muiža ir viena no vecākajām apkārtnē un dokumentos pirmo reizi minēta jau 1516. gadā. Muižas īpašnieki gadu gaitā bieži mainījušies – tajā saimniekojuši Stičhorsti, Drahenfelsi, Manteifeļi-Scēges, Ropi, Pfeiliceri-Franki, Poreši. 1858. gadā muižu iegādājas Hārenu dzimta, kura tai pieder trīs paaudzēs. Eižena Fridriha Karla Teodora barona brīvkunga fon Hārena un Sofijas Luīzes Annas Amālijas Klementīnes baroneses fon Hānas laulībā Vecmēmeles muižā piedzimst visi viņu 9 bērni, līdz mūsdienām saglabājušies atmiņu pieraksti gan par Hārenu ģimenes harmonisko dzīvi un ikdienu Vecmēmeles muižā, gan likteņa pavērsieniem un skarbajiem kara gadiem.

Pēc nacionalizācijas 1920. gadā, muižas ēkai bijuši vairāki pielietojumi – tajā ierīkota Mēmeles sešu klašu skola, slimnīca, kolhoza “Dzimtene” kantoris, kinoteātris, pasta nodaļa, telefona centrāle, autobusu vadītāju naktsmītne, komunālie dzīvokļi. Pēc neatkarības atjaunošanas muiža nonāk radošu personību īpašumā un bieži tiek dēvēta par aktieru muižu, līdz kamēr 2010-tajos gados tā kļūst neapdzīvota un pakļauta nesaudzīgajam laika zobam.

Cauri laikiem un ļaudīm muižas ēka tomēr ir saglabājusi autentisku un unikālu veidolu, kas, lai gan apdraudēts, bet joprojām nes spilgtas liecības par 19. gadsimta būvniecības, galdniecības un interjera tradīcijām, jo Vecmēmeles muiža ir neliels, bet nozīmīgs ampīra un historisma muižu arhitektūras paraugs, ar greznu interjera dekoratīvo apdari un augstu autentiskuma pakāpi. Ekspertu vērtējumā reti kur Latvijā vēsturiskā celtnē saglabājies tik liels vēsturisko detaļu klāsts. No muižas ēku kompleksa saglabājusies kungu māja, kalpu māja, pārvaldnieka māja, pagrabs un labības klēts, kā arī staļļa un spirta brūža mūru drupas.

Šobrīd Vecmēmeles muižu atjauno un par pierobežas tūrisma objektu veido divi uzņēmīgi rīdzinieki – Inga Dundure un Sandris Punculis, kuri ar lielāko prieku tūristus iepazīstinās ar muižas vēsturi un atklās kādu noslēpumainu stāstu. Saimnieki būs pateicīgi, ja uzdāvāsiet kādas ar Vecmēmeles muižas ēkas vēsturi saistītas fotogrāfijas, atsūtīsiet pastkarti kā senos laikos vai izstāstīsiet vēl nedzirdētu interesantu stāstu par muižu

Pateicoties muižas jaunajiem saimniekiem, to dibinātajai biedrībai „Atjauno muižu” un Nacionālās kultūras un mantojuma pārvaldes līdzfinansējumam, ir realizētas projekta “Vecmēmeles muižas kungu mājas steidzamie konservācijas un atjaunošanas darbi” pirmās kārtas – ēkas tehniskā un arhitektoniskā izpēte, pagaidu jumta un lietus noteku uzstādīšana, pamatu remonts un drenāžas ierīkošana.

Par Vecmēmeles muižu un tās notikumiem varētu stāstīt daudz, gluži kā par ikvienu muižu Aizkraukles novadā. Taču, lai labāk izprastu un iepazīstu kultūrvēsturisko mantojumu, muižas ir jāapmeklē un jāaplūko katram ar savām acīm. Iepazīsti novada muižas tūrisma maršrutā: https://ej.uz/aizkrauklemuižas