Nevienam nav noslēpums, ka Aizkraukles novads lepojas ar bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu, ko papildina brīnišķīgas ainavas, unikāli objekti un vēstures liecības. Likteņupes Daugavas krastos simtiem gadu garumā dzīvojušas un valdījušas dažādas ciltis un tautības, kuplinot vēsturisko mantojumu, ar kuru varam dižoties vēl šodien.
Stāstu sērijas #AtklājAizkrauklesnovadu ietvaros, turpinām vēstīt par brīnišķīgām pastaigu vietām un šoreiz stāstīsim par diviem izciliem parkiem, kas lepni gaida viesus senās koku alejās un simtiem pēdu mītās takās.
Parku daļēji ieskauj laukakmeņu žogs, bet ieejas vārtu galus grezno cementa lējuma lodes. Kāpnes, kas kādreiz vedušas uz Liepavotu, iekāpj tieši ūdenī. Dzelmē ir pazudusi arī 1939. gadā no šūnakmens uzbūvētā brīvdabas estrāde.
Vīgantes parkā apskatāma Staburaga appludinātajai klintij veltītā piemiņas zīme "Dieva auss”, skulptūra "Daina”, dienliliju dārzs, kas ziedoņa laikā reibina katru apmeklētāju, Staburaga saieta nams, kurā atrodas interaktīvais stends, ar kura palīdzību iespējams ceļot laikā un ieraudzīt, kā šeit izskatījies senāk. Vīgantes parkā iespējams apmeklēt Pētera Barisona lapenīti, kur izvietotas ziņas par komponistu, viņa daiļradi, dziesmu svētku tradīciju un iespējams paklausīties komponista radītos skaņdarbus.
Parka stādījumu plānu izstrādājis un dēstījumus īstenojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss 1897.gadā. Skrīveru muižas īpašnieks kokus ieaudzēja no sēklām, kas tika ievāktas to dabiskajā izplatības apgabalā visā pasaulē. Tas bija pirmais tāda plaša mēroga eksperiments Baltijā.
No kādreizējās muižas parkā ir saglabājušās pils kāpnes, akmens kāršu galdiņš, tējas terase, strūklaka un pils sētas drupas. Parks priecē ar unikālām ainavām, interesantām koku un augu sugām, brīnišķīgu floru un ziedoņa laikā, kas straujiem soļiem tuvojas, ar valdzinošu smaržu.