Pārgājiens Mazzalves pagastā

Pārgājiens /velomaršruts Mazzalves pagastā ~20 km

• Liellopu izsoļu nams. Liellopu izsoļu nams ir vienīgais izsoļu nams Baltijā. Katru mēnesi izsolēs piedalās vairāk kā 2000 Latvijā audzēti gaļas šķirņu jaunlopi.
• Cielavu kapi.

Mūrmuižas kapi. Ievērības cienīgi ar to, ka šajos kapos apglabāts Polijas valsts bijušā prezidenta Komarovska sencis grāfs Pēteris Komarovskis. Kapi vienmēr saukti par Mūrmuižas, retāk - par Mūra kapiem.

1820. gadā Kurmenes muižas parkā grāfs Pēteris Komarovskis uzcēla koka māju, kurā ierīkoja kapelu. Tā skaitījās kā Skaistkalnes filiāle. Kapela bija veltīta sv. Pētera un Pāvila godam un to divas reizes apmeklēja bīskapi: pirmo reizi 1845. gadā bīskaps Civinskis, kurš toreiz izdalīja Iestiprināšanas sakramentu 1022 personām; otro reizi 1851.gadā bīskaps Volnovičs, kas Iestiprināšanas sakramentu izdalīja 448 personām.

1870. gadā grāfs Antons Komarovskis koka kapelu nojauca un tās vietā no ķieģeļiem un dolomītiem uzcēla tagadējo Kurmenes mūra baznīcu. Cik zināms, Komarovski cieta gan no 1905.gada revolūcijas, gan no Latvijas brīvvalsts, kura Komarovskiem atņēma Latvijas pilsonību. Neskatoties uz to, vietējie iedzīvotāji joprojām tur augstā cieņā grāfa piemiņu. Kurmenes apkaimes ļaudis pulcējas šajos kapos katra gada 29.jūnijā - Pēteros. Par godu bijušajam grāfam.

2015.gada 29. jūnijā, apustuļu Pētera un Pāvila svētkos, Kurmenes Sv. Pētera Romas katoļu baznīca svinēja 145 gadu jubileju. Uz svinībām bija ieradies Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis, vairāki priesteri un arī Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis ar dēlu.

Šiem kapiem pēc Valsts Zemes dienesta datiem nezin kāpēc dots nosaukums - Cielavu kapi.

• Zaķu ozols. Zaķu ozols atrodas pie bijušās Zaķu muižas, šosejas Nereta – Rīga labajā pusē. Ozola vecums  ap 400 gadu, apkārtmērs 6, 85 m, augstums 23 m. Republikā aizsargājams dabas objekts

Kā radies  Zaķu muižas nosaukums?

Meža malā dzīvoja vilks un zaķis. Kādu dienu vilks ar zaķi sastrīdējās. Zaķis sacīja, ka viņa mājas esot īsta muiža. Vilks tam nepiekrita. Zaķis nopietni sacīja: “Redzēsi, es to pierādīšu!’’ Zaķis vilku  aizveda pie mūra mājas un sacīja : “ Labi, ejam spēkoties!’’ Vilks piekrita. “ Kurš tālāk aizmetīs, tas būs uzvarējis,’’ nosacīja zaķis. Zaķis paņēma vāli un to svieda pa gaisu. Viņš vāli svieda tik spēcīgi, ka tā  iestiga zemē ceļa malā. Tajā vietā izauga dižens ozols. Vilks paņēma vāli un sacīja:      “ Šo akmentiņu es tagad sviedīšu,’’. Akmens bija tik smags, ka tas pat neaizripoja līdz ozolam. Vilks zaķa parādīto māju nosauca par muižu, bet ozolu par Zaķu ozolu. Vēl šodien mūsu pagastā ceļa malā augošo ozolu sauc par Zaķu ozolu. Tā ir rakstījusi Olita Drevinska 1979. gada 24. oktobrī.

• 1836 stabiņš. Latviešu tauta vienmēr ir bijusi tuva dabai un novērtē visu, ko tā sniedz – gan skaistumu, gan ražīgu zemi. Latviešu dižgars Imants Ziedonis savas grāmatas “Leišmalīte” ievadā min: “Apkārt Latvijai kādreiz ies tūrisma ceļš (tā ir jābūt) un cilvēki prasīs interesantu vietu iemirdzēšanos”. Darbs pie projekta “1836” sākās ar ideju par to, ka nepieciešams attīstīt tūrisma ceļu apkārt Latvijas robežlīnijai. Jāsaka, ne velti par gājiena himnu ir kļuvusi dziesma ar Ziedoņa vārdiem – “Gods Dievam augstībā”. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi ieklausīties citos, sniegt atbalstu viens otram un doties kopīgā ceļā, lai atrastu iekšēju mieru, smeltos dabas spēku un enerģiju dzīvei. Ik pēc apmēram 20 km ir robežceļā uzstādīts 1836 stabiņš.
  
• Stēla Brīvības cīnītājiem – Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. Stēla uzstādīta Mazzalves pagasta centrā Varoņu laukumā. Tajā iegravēti 5 Mazzalves pagastā dzimušo Lāčplēša kara ordeņa kavalieru vārdi – kapteinis Pēteris Mačiņš, virsleitnants Jānis Saulītis, kaprālis Žanis Zalviņš, kareivis Roberts Plēsums, kareivis Vilis Sala.
  
• Marijas tilts. Tilts uzbūvēts par godu barona Hāna sievai Marijai, tāpēc nosaukts viņas vārdā. Tas 2 reizes pārbūvēts, jo 2.Pasaules kara laikā saspridzināts. Arī šogad tas tiks pārbūvēts, atjaunojot skatu laukumiņu uz tilta, kā tas bijis pirmssākumos. 22.jūlijā, kad vārda dienu svin Marija, jau vairāk kā 10 gadus pēc biedrības “Ērberģietes” priekšlikuma ir izveidota tradīcija - tiek svinēti Marijas tilta svētki.
  
• Ērberģes muiža. Pirms 1806. gada Ērberģes muižu kopā ar Salas pusmuižu iegādājās fon Hānu dzimta, kas 1868. gadā uzcēla muižas kungu māju klasicisma stilā. Pēc muižas atsavināšanas barona fon Hāna ģimene pārcēlās dzīvot uz Ērberģes dzirnavām. Bijušajā muižas mājā no 1922. līdz 1927. gadam bija “Latvijas pasta” nodaļa un no 1930. gada pamatskola. Otrā pasaules kara beigās skolas ēkā 1944. gadā bija iekārtots Sarkanās armijas kara hospitālis. 1962. gadā skolai pievilka elektrību, 1983. gadā ierīkoja centrālapkuri, ūdensvadu un jaunu elektroinstalāciju. Līdz mūsdienām ir saglabājusies Ērberģes muižas kungu māja, kurā ir skola, klēts, veļas mazgātava, kalve, ūdensputnu kūtiņa un divi pagrabi. Agrāk muižas centrā bijis arī spirta brūzis, rija, muižas kalpu māja, cūku kūts un zirgu stallis ar dzīvokļiem, govju kūts ar siena šķūni. Ērberģes muiža ir apvīta ar leģendām un nostāstiem, kas jūtams arī šobrīd. Ik gadu tur notiek pasākumi, kas veltīti Ērberģes muižai un tās vēsturei. Tajos allaž var sastapt baronu fon Hānu, baronesi Mariju un Zilo dāmu, kura dzīves laikā bijusi muižas īpašnieka māsa, bet viņas dvēsele nevarot rast mieru, jo noindējusies nelaimīgas mīlestības dēļ. Šie un vēl citi tēli sagaida ekskursantu grupas. Pie muižas ir muižas parks ar pastaigu takām un estrāde.

• Ērberģes baznīca, Taubes kapliča. Susējas upes krastā stāv 1695. - 1700. gadā celta baznīca. Baznīcas pagrabā atrodas kapenes, kur atdusas daudzu baronu Fītinghofu, Taubes un Hāna dzimtu pārstāvji. Ērberģes baznīcā apskatāmi vairāki dekoratīvās mākslas pieminekļi.
• Lielmēmeles muiža. Bijusī Mēmeles muiža (Memelhof) no 1515. līdz 1760. gadam piederēja fon der Ropiem, no 1860. gada fon Šlippenbahu dzimtai. Vēlāk pārdēvēta par Lielmēmeles muižu.Tās pēdējā īpašniece līdz 1920. gada agrārajai reformai bija Meta fon der Ostenzakena. No 1930. gada muižas kungu mājā dzīvoja Latvijas robežsargi. Otrā pasaules kara beigās 1944. gada jūlijā ēkā ierīkoja vācu armijas štābu un lazareti. Pēc kara beigām 1946. gadā šeit bija Mēmeles pagasta nespējnieku mītne, 1951. gadā Mašīnu traktoru stacija. 1959. gadā iekārtoja veco ļaužu pansionātu, kuru 1974. gadā pārveidoja par psihoneiroloģisko pansionātu, 1997. gadā par sociālās aprūpes centru invalīdiem ar garīga rakstura traucējumiem.
• Vecmēmeles muiža.