Nav jākaunas no asarām, kad pieminām notikumus pirms 65 pavasariem

„Nakts un tumsa. Lāse salta. Saka man: šo stundu vēlo Latvija tiek krustā kalta. Raudi cilvēk! Dievs lai žēlo.” Ar Elzas Ķezberes, dzejnieces, kas izturējusi izsūtījuma mokas, dzejas rindām un kopīgi nodziedātu latviešu tautas lūgšanu, 25. marta vakarā pie Kokneses kultūras nama represēto piemiņas akmens iesākās atceres brīdis komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Sirmi vīri un sievas neslēpa asaras, atmiņās atgriežoties pirms 65 gadiem, kad 25. marta nakts pārrāva viņu bērnību zem Latvijas debesīm. Sibīrijas bērni nu paši izaudzinājuši bērnus un mazbērnus, bet atmiņas par zaudēto bērnību nepārstās smelgt, tāpat kā nevar kokam aizaugt rēta, cirsta pavasara Māras dienā. „Vienīgi runājot no sirds uz sirdi, var cerēt uz savstarpēju sapratni starp paaudzēm un tautām. Tas ir visīsākais ceļš un jūs vēstures liecinieki – ceļa zīmes. Lai jaunā paaudze apjaustu 25. marta deportāciju apjomus, jāiedomājas dziesmu svētku gājiens – 40 tūkstošu priekā starojošu ļaužu. Divas straumes: viena, izdziedot un izdejojot prieku, otra, - dodoties pretī nolemtībai,” sacīja Inguna Strazdiņa. „Represiju vējos aizsauktie mīlēja un bija uzticīgi savai zemei, tāpēc to viņiem atņēma,” klātesošos uzrunāja Kokneses novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Reinbergs un aicināja uz klusuma brīdi, godinot represijās cietušo piemiņu.

Andris Freimanis, Kokneses novada politiski represēto nodaļas vadītājs, atgādināja, ka ik gadu represēto skaits sarūk mazumā – kopumā Latvijā pagājušajā gadā aizsaulē aizgājuši 920 Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) biedri. „Tie, kas neatgriezās, ir pilnvarojuši mūs atgādināt, atcerēties un pieminēt.” Kā apliecinājums viņa vārdiem pie 1990. gada 23. decembrī atklātā piemiņas akmens sagūla atceres brīža dalībnieku rokās sasildītie pavasara ziedi.

Arī pie piemiņas akmens Bebros pulcējās Bebru pagasta represētie, lai iedegtu svecītes, noliktu ziedus un pēc tam piedalītos šajā atceres brīdī Koknesē.

Pasākuma turpinājumā Kokneses kultūras namā skumjās piemiņas dienas atcerei ikvienu sasildīja Kokneses pašdarbnieku un ciemiņu sirsnīgais koncerts. Astrīda Saimena, atklājot koncertu, sacīja: „Mēs nevaram sadziedēt zaudējuma sāpes, bet mēs varam tās dziesmā izdziedāt, kā to svešumā darīja mūsu tautieši.” Dziesmotos priekšnesumus papildināja viņas lasītie atmiņu fragmenti no Kokneses novada skolēnu rakstītajām esejām divos iepriekšējos gados represēto nodaļas izsludinātajos atmiņu stāstu konkursos. „Aiz miglas man Dzimtenē celiņš dārgs”, gan šajā un pārējās seniora kora „Labākie gadi” dziedātajās dziesmās atklājās mīlestība uz Latviju, kas deva spēku izturēt tālumā no Dzimtenes. Latviešiem svēto tautasdziesmu „Pie Dieviņa gari galdi” un citas dziesmas no sava bagātā dziesmu pūra aicināja dziedāt līdzi folkloras kopa „Urgas”. Skatītāji zālē bija tikpat atsaucīgi līdzi dziedātāji arī kapelai „Aizezeres muzikanti”. Tur, svešumā, labi zināmā dziesma „Jau saule riet…” skanēja smeldzīgi, bet šajā brīdī gaiši un cerīgi. Folkloras kopas „Urgas” draugiem - Lielvārdes novada folkloras kopai „Josta”, kas izveidojusies pavisam nesen, šī bija pirmā uzstāšanās uz skatuves. Lai kā gara tēva josta aizvijās viņu dziesmas ceļš! Koncerta noslēgumā sieviešu kora „Anima” dziedājums bija kā ceļa vārdi mums visiem, kam dārga šī zeme, dziesma un valoda.

„Svarīgi ir apzināties, ka mūsu pārciestais un atmiņas nezudīs. Paldies mūsu novada skolēniem, kas atsaucās Likteņdārza aicinājumam uzrakstīt izsūtīto dzīvesstāstus. Kokneses pagasta bibliotēkā no daudzām Latvijas skolām atsūtītie skolēnu darbi izlasāmi atsevišķā grāmatā. Paldies visiem, kas dalījās savās atmiņās!” – teica represēto nodaļas biedre Lība Zukule. Par piedalīšanos Likteņdārza stāstu konkursā Kokneses novada domes sarūpētās Kokneses Sporta centra dāvanu kartes domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Reinbergs pasniedza Bebru pamatskolas skolniecēm Simonai Vilmanei un Lienei Pavlovičai, Kokneses internātpamatskolas – attīstības centra skolniecei Ivetai Grustānei-Šveicai.

Paldies pašdarbības kolektīviem par koncertu – dziesmām Latvijai. Paldies visiem Kokneses novada iedzīvotājiem, kuri bija kopā šajā atceres brīdī, apliecinot, ka piemiņa ir dzīva.

Kokneses Novada Vēstis

Anitas Šmites foto