Kokneses ziņģes 2014

„Kas ir vislabākās zāles pret nīgrumu, ikdienību un raizēm?” „Ir jādzied, jāatrod sava ziņģe kā eliksīrs dzīvespriekam!” – teic tie, kuriem tas ir izdevies. Par to, ka ziņģe spēj vienot visas paaudzes, varējām pārliecināties 12. aprīlī Kokneses kultūras namā „Kokneses ziņģes” trešajā pavasarī. Pārkāpjot kultūras nama slieksni, ziņģes mīļotājus jau sagaidīja lustīga muzicēšana un priecīga kņada kā pavasara tirdziņā, jo arī vietējie amatnieki piedāvāja savu veikumu. Kokneses Ziņģe izskanējusi. Gaidām nākamo!

Paldies Ingunai Žogotai – „Kokneses ziņģes” krustmātei par māku sasaukt kopā tik daudzus dziesmu draugus. 15 kopas, vairāki individuālie izpildītāji, kopumā ap 160 ziņģētāju cēla godā savas ziņģes kā krāsainus stāstus, kurus atraktīvi pieteica pasākuma vadītājas Astrīda Saimena un Līvija Vindele. Iepriecinoši, ka katrs dziesmotais kolektīvs meklē un atrod savā pusē dzimušas dziesmas un neļauj tām zust aizmirstībā.

Skatītāju pilnā zāle uzgavilēja visiem ziņģētājiem un labāk zināmajām dziesmām dziedāja līdzi. Koncertu atklāja mājinieki folkloras kopa „Urgas” ar Koknesē pierakstītu dziesmu: „Tumša, tumša tā eglīte”, bet stāstā par Brenci dāmām palīgā nāca viņu atbalstītājs – Vilnis Krauklis. Ziņģes vedina uz dancošanu! „Lambetvoku” koknesietes gan izdziedāja, gan izdejoja.

Ziņģe ir mūžam jauna, tāpat kā tie, kuri dziesmu dzied. Folkloras kopa „Artava” no Ogres dziesmā ar Valda Artava vārdiem dziedāja: „Vecie ir jauni!” Rīdzinieki - tautas tradīciju kopa „Budēļi” Koknesē ziņģēja trešo reizi. Šī bija viena no kopām, kurā acīmredzama bija divu paaudžu saskaņa. Kungi labākajos gados lieliski sadziedājās ar jaunām dāmām gan dziesmā „Vijolīte”, kura no 19. gadsimta beigām nodota no paaudzes paaudzē vienai no kopas dalībniecēm, kā arī ziņģē, kura bija laba pamācība tiem, kas iestūrējuši laulības ostā. Ar sirsnīgiem aplausiem skatītāji uzņēma savējo – koknesieti Ausmu Markavu. Viņa, dziedot un spēlējot akordeonu, tautā iemīļotajai dziesmai „Ugunskurs”skatītājiem veikli iemācīja vēl vienu pantu, kuru pati prātā paturējusi pirms gadiem piecdesmit. Kapelā „Aizezeres muzikanti” muzicē bebrēnieši un koknesieši, bet aizsākums rodams Vīksnes pagastā Balvu novadā. Trīs paaudzes vienā kapelā apliecina, ka dziesma ir vislabākais mantojums, ko vecāki var novēlēt bērniem. „Aizezeres muzikantu” priekšnesums radīja īstu zaļumballes noskaņu. Vīru kopa „Kūzuls” no Dekšāres ar pārliecību nesa savu vēstījumu – ziņģes no savu vecvectēvu laikiem. Viens no vīriem atklāja arī savu stāstnieka talantu. Patīkams pārsteigums bija koknesiešu - māsu Salmiņu priekšnesums. Dobeles folkloras kopas „Puduris” dziedātājas kā īstas zemgaļu sētas saimniecesgan dziesmai pūru vaļā vēra, gan vienu lustīgu stāstu izstāstīja. Daugmales dziedošā kopa „Liives” savās ziņģēs uzbūra plaukstošo pavasari, bet Cesvaines folkloras kopa „Krauklēnieši”, kuri Koknesē ciemojās arī abās iepriekšējās reizēs, mājiniekiem dienā pirms Pūpolsvētdienas dāvināja to, par ko dziesmu dziedāja – plaukstošus lazdas zarus. Uz skatuves divu stāstnieču satikšanās bija baudījums skatītājiem. Vivita Skurule no Viļāniem un Līga Reitere no Ventspils katra savā mēlē izstāstīja savu iepazīšanās stāstu un arī kopīgu dziesmu nodziedāja, sadalot skatītāju zāli latgaliešos un ventiņos.

Dobeles Vācu kultūras biedrības ansamblis „DieLustigen” izpildījumā skanēja vācu šlāgeri, bet šlāgeransamblim „Labākie gadi” no Mārcienas ir savējie, kas svētku brīžos dziedami. Par Aiviekstes sieviešu senioru vokālā ansambļa „Ābeļziedi” sniegumu skatītāji atzina: „ Skaists skanējums, krāšņi tērpi, teatrāli izstāstīts dziesmas stāsts!” Ar nepacietību skatītāji gaidīja vēl vienu mājinieku spēlmaņu kopas „Skutelnieki” uzstāšanos. Un gaidīt bija vērts! Kopas vadītājs Uldis Bērziņš pastāstīja, ka šim pasākumam cītīgi gatavojušies un tikuši klāt arī pie jauniem papildspēkiem. Uz ko viens no viņiem – koknesietis Andris Miglāns atsmēja, ka Uldis viņu veiksmīgi izprovocējis. Lai nu kā, bet skatītāji no sirds priecājās par lielisko kopdarbu: ziņģēm „Zirdziņš” un „Šoferu dziesmu”, kuras piedziedājumu: „Nevar būt, nevar būt, ka būt par šoferi Koknesē ir grūt!” skatītāji uzreiz dziedāja līdzi. Tā bija brīnišķīga mūzikas instrumentu saspēle un Andra Miglāna solo. Dziesmu mīlošās latgalietes – folkloras kopa „Isnauda” skatītājus apbūra skatītājus ar savu šarmu un noturēja uz tā paša dzīvespriecīgā viļņa. Viņu dziedātajā „Slavas dziesma šim namam” ir dzīves gudri vārdi: „Bet, kas jautras dziesmas dzied, tas dzīvos divtik ilgāk!” To, ka dziesmai, kuru saucam par ziņģi un senajiem latvju dančiem neizzust, apliecināja Ilmāra Pumpura vadītā folkloras deju kopa „Dandari" no Rīgas. „Dandaru” puiši un meitas ciemakukulim bija atveduši Kurzemes senos dančus un rotaļas.

„Raibs un krāšņš kā deķis ir ritinājies mūsu koncerts divas stundas un četrdesmit piecas minūtes! Paldies šī nama saimniekiem par viesmīlību, paldies ziņģētājiem un ziņģes mīļotājiem!” – sacīja Inguna Žogota. Visi „Kokneses ziņģes” dalībnieki par atsaucību un jaukai atmiņai saņēma mājinieku sarūpētās balvas un Kokneses novada domes pateicības rakstus.

Inguna Žogota un folkloras kopa „Urgas” pateicās par veiksmīgu sadarbību pasākuma organizēšanā visiem atbalstītājiem: Kokneses novada domei, Kokneses kultūras nama kolektīvam, PA „Kokneses tūrisma centram”, SIA „Virši-A”, uzņēmējai Silvijai Strodei un biedrībai „Baltaine”.

Taisnība dainu tēvam Krišjānim Baronam, kura vārdus atmiņā aicināja paturēt izcilā stāstniece Līga Reitere; „Dziesma priekš latviešu tautas ir kopīga manta.”

Otrajā pasākuma daļā ziņģētāji paši spēlēja un dancoja, jo, kā dziedāja "Isnauda", kas jautri dančus ved, dzīvo trīsreiz ilgāk!

Kokneses Novada Vēstis

Ingunas Žogotas foto