Likteņdārzā svin Baltā galdauta svētkus

Šopavasar, 4. maijā, ar Baltā galdauta svētkiem un akciju „Apskauj Latviju” iesākās Latvijas valsts simtgades svinības. Saule debesīs augstu, saimes galdam pārklāts balts galdauts kā pašapziņas un lepnuma simbols, brīvības dziesmas Daugavas krastā – tāda bija 4. maija diena Likteņdārza sirdī Amfiteātrī. Kokneses novada iedzīvotāji, ciemiņi, ģimenes ar bērniem - tik daudzi šajā dienā bija kopā pie balti klātā svētku galda.

Likteņdārza pārstāve Sanita Heinsberga, uzrunājot svētku svinētājus, atgādināja, ka Baltā galdauta svētki ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu - mūsu PAR dienu, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Tā bija diena, kad izvēlējāmies brīvību, pateicām PAR grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos, PAR mūsu draugiem no visas pasaules, PAR brīvai informācijai, uzņēmīgumam un patiesai līdzdalībai. Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris, sveicot klātesošos svētkos, kā aculiecinieks atminējās 1990. gada 4. maija vēsturiskos notikumus, tautas pacilātības sajūtu un gaviles, sagaidot balsojuma rezultātus.

Savas dziesmas Latvijai un Baltā galdauta svētkiem veltītus stāstus dāvāja Kokneses kultūras nama kolektīvi: jauktais koris „Alaine”, sieviešu koris „Anima”, folkloras kopa „Urgas” un kapela „Aizezeres muzikanti”. Sanita Heinsberga pastāstīja, ka svētku galdu rotā tautiska josta, kura kādreiz piederējusi Pēterim Tobem. Šo ģimenes dārgumu 2014. gadā Likteņdārzam uzdāvināja viņa meita Mudīte Paegle Tobe.

Jauktā kora „Alaine” vadītāja Silvija Cīrule atcerējās, kā kora dziedātāji Likteņdārzā pulcējušies vairākus rudeņus 11. novembrī. Dziedot vietā, kur tagad izveidota skatu terase, dziesmas pāršalca pāri Daugavai un koknesieši tās varēja labi dzirdēt un dziedāt līdzi. „Arī manās mājās šodien ir uzklāts balts galdauts, kas mantojumā nācis no mana vīra vecāsmātes Irmas Cīrulis. Šo galdautu svētkos klāj mūsu dzimtas ceturtā paaudze,” atklāja Silvija Cīrule. Savu vēlējumu Latvijai visu dziedātāju vārdā izteica kora „Anima” dalībniece Liene Bešmenova.

Visizjustāk dziesmas par Daugavu skan vietā, kur mūsu likteņupē spoguļojas viszilākais debesu jums. Starp labi zināmām abu koru dziedātām dziesmām skanēja arī Andra Kristona komponētās melodijas ar Ārijas Āres un Veltas Evertas vārdiem – skaisti veltījumi Daugavai un Pērsei. Andris Kristons koknesiešiem kļuvis pazīstams kā izcilā tēlnieka Voldemāra Jākobsona skolnieks, skolēnu jaunrades konkursa mecenāts Bebru pamatskolā.

Nav nekā svētāka par maizes klaipiņu uz balta galda, savā izjustajā stāstā pauda kapelas „Aizezeres muzikanti” vadītāja Inese Skuja. Kapelas dziesmu pūrā ir daudz dziesmu par Daugavu un Pērsi. Un kā vienmēr klausītāji dziedāja līdzi Pērses dziesminieka Zigfrīda Putniņa melodijām.

Latviskās dzīvesziņas nesēja, folkloras kopas „Urgas” vadītāja Inguna Žogota brīnišķīgi noraksturoja šīs dienas īpašo sajūtu: „Latviešiem ir vairāki mūža godi. Viens no pirmajiem ir krustabu gods. Krustabās visi cieši sastājas pie balta galda, kā mēs šodien esam kopā Daugavas maliņā.” Saule rotāja debesīs, bet kopīgi dziedātās latviešu tautas dziesmas par sauli bija kā gaišs sveiciens šodienā.

Pasākuma dalībnieki vēl ilgi bija kopā pie baltā galda ar Likteņdārza un saviem sarūpētajiem cienastiem, baudot saulainās dienas svētku sajūtu.

Sarmīte Rode

Anitas Šmites foto