Dzimšanas dienā tikšanās ar Guntaru Raču

"Vai Tu proti savu dienu nodzīvot kā dzīvi vienu…" tā savā dziesmā mums jautā Guntars Račs. Kokneses pagasta bibliotēkas bagātajā mūžā dienas savijušās teju gadsimta garumā. Bet no 1923. gada 18. aprīļa – bibliotēkas dibināšanas dienas nav mainījies pats galvenais – tā ir vajadzīga saviem lasītājiem un lielākā vērtība ir grāmata. 19. aprīlī Kokneses tūrisma centra izstāžu zālē tikšanās ar dzejnieku un mūziķi Guntaru Raču un viņa domubiedriem Andri Alviķi un Uģi Tirzīti bija bibliotēkas dāvana saviem lasītājiem, sagaidot 95. dzimšanas dienu.

"Bibliotēkas krājuma zelta fondā ir saglabājusies viena no pirmajām grāmatām – Jāņa Poruka Kopoto rakstu 3. sējums," pastāstīja Kokneses pagasta bibliotēkas vadītāja Inta Poiša. Bet viena no jaunākajām grāmatām ir šobrīd vislielāko popularitāti ieguvušais Guntara Rača dzejiskais vēstījums "365" izdots divās daļās. Par to varējām pārliecināties arī šajā svētku brīdī, jo literāri muzikālā tikšanās izvērtās kā brīnišķīgs dialogs jeb sadziedāšanās starp mūziķiem un klausītājiem, turklāt vēl piedzīvojot kādu negaidītu pārsteigumu!

Apsveicinoties ar Kokneses pagasta bibliotēkas dzimšanas dienas svinētājiem, Guntars Račs pajautāja: "Vai jūs vienmēr nākat uz bibliotēku tik kuplā skaitā? Apsveicu skaistajā jubilejā! Domāju, ka pēc pieciem gadiem dzimšanas dienas pasākumu vajadzēs organizēt pilsdrupās vai estrādē! Koknese man atmiņā palikusi no rokfestivāliem, kuros esmu piedalījies ar grupām "Jauns Mēness" un "bet bet"". Šajā reizē uz Koknesi tautā iemīļoto dzejnieku un mūziķi bija atvedusi apņemšanās, kas nu redzama grāmatas veidolā. Iedvesmojoši skanēja viņa stāstītais: "2016. gada Vecgada vakarā, domājot, kā nodzīvot 2017. gadu, lai ne diena nebūtu zudumā, apņēmos no 1. janvāra katru dienu uzrakstīt vienu dzejoli. Sākumā tas šķita vienkārši, bet pie 90. un 100. dzejoļa sapratu, ko esmu apņēmies. Bet man izdevās! Un varbūt tas iedvesmo arī kādu no jums darīt lietas, kas viņam patīk, bet ne vienmēr gribas. Man šajā dzīvē visvairāk patīk rakstīt dzejoļus. Tie daudzie paldies, ko esmu saņēmis pēc pirmās un otrās grāmatas izdošanas man liek domāt, ka brīnums ir noticis - ja cilvēks dara to, kas patīk, izrādās, vēl kādam citam ir noderīgs. No sirds novēlu: darīt savu sirdslietu, kas vajadzīga arī citiem!" Sākotnēji nav bijis domāts dzejoļus izdot grāmatā, jo katru dienu tie publicēti www.facebook.com Taču uz to mudinājuši aktīvie sekotāji. Un arī par to dzejnieka stāsts: "Pirms grāmatas izdošanas iegāju kādā grāmatnīcā un pajautāju, vai dzejoļu grāmatas ir pieprasītas, jau zinot, kāda būs atbilde. Pagājušā gada augusta beigās es izdevu pirmo grāmatu ar dzejoļiem no 1. janvāra līdz 2. jūlijam. Pēc nedēļas devos uz to pašu grāmatnīcu un pajautāju kā klājas manai grāmatiņai un pārdevēja atbildēja: paskatieties pats! Izliktajā grāmatu topā tā bija 1. vietā un joprojām ir topa sākumā. Es to pierakstu pie savas dzīves lielajiem brīnumiem. Un kā gan savādāk es atrastu iemeslu atbraukt uz Koknesi!"

Tikpat atraktīvi, kā stāstot par grāmatas izdošanu, Guntars Račs iepazīstināja ar saviem draugiem. Ar Andri Alviķi viņi satikušies jau skolas gados Liepājā.  "Kopā ar brāli nodibinājām grupu "Liepājas trio", bet mums vajadzēja trešo spēlētāju. Guntars tolaik aizrāvās ar sportu, nodarbojās ar boksu un sāka jau patikt meitenēm. Tā sākās viņa bundzinieka karjera," pastāstīja Andris Alviķis.  

Savukārt pats slavenais bungu meistars atklāja, ja klāt būtu Zigfrīds Muktupāvels, tad grupa "bet bet" būtu pilnā sastāvā, tikai viņš nevarētu stāvēt priekšplānā! Taču daudziem jau labi ir pazīstama ir vēl kāda grupa. Arī par to pastāstīja grāmatas autors: "Kopš pagājušā gada, kad grāmata "365" sāka ceļot pa Latvijas bibliotēkām un kultūras namiem, esam nospēlējuši tuvu pie 70 koncertiem. Šogad februārī izsludinājām koncertturneju un es atkal apvienoju grupu ar nosaukumu "Saldās sejas". Piekritīsiet, rokgrupai tāds neparasts nosaukums! Tā radusies jau 1985. gadā Liepājā, jo mums bija vajadzīgs legāls iemesls, lai vecākiem pateiktu, kur pavadīsim vakaru!"

Pirms muzicēšanas un dzejas lasīšanas, Guntars Račs uzsvēra, ka ikvienam šajā zālē ir veltīts dzejolis, jo katrā grāmatas lappusē ir vēstījums kādai no gada dienām. Dzejas lasīšana izvērtās kā spēle, jo autors aicināja nosaukt vairāku klātesošo dzimšanas datumu, lai nolasītu tieši šajās dienās radītās dzejas rindas. Visvairāk sirdī iekrīt vienkārši un saprotami vārdi, bet kuros jaušams dziļums un patiesums, māka nopietno pasacīt viegli. Tāda ir Guntara Rača dzeja. Jau gadiem viņa dzejoļi ir kļuvuši par iedvesmas avotu maestro Raimondam Paulam un citiem komponistiem. Bet, kā zināms, daudzām dziesmām melodijas dāvājis pats autors. Tikšanās reizē ikvienam gribējās dungot līdzi un pozitīvā enerģija, kas strāvoja no māksliniekiem, šķiet vēl vairāk piepildīja saulaino tūrisma centra izstāžu zāli. Ar vislielāko sajūsmu tika sagaidīts solītais pārsteigums, kas sākās ar Guntara Rača stāstu: "Lai kurp mēs brauktu, es vienmēr painteresējos vai tajā vietā ir sastopami talantīgi jaunieši, kuri gribētu kopā ar mums muzicēt. Bija plānots, ka mums līdzi brauks Kristiāna Cīrule, ar kuru iepazināmies Augšlīgatnē. Izrādījās, ka viņa šoreiz nevarēs ierasties, un es vakar www.facebook.comizdarīju neprātīgu lietu, uzaicinot atsaukties Kokneses jauniešus, kuri būtu gatavi uzstāties kopā ar mums! Nebiju domājis, ka būs tik liela atsaucība. Dziedātājs Oskars Deigelis ieteica izvēlēties meiteni, kura lieliski spēlē saksofonu un dzied. Šodien, mazajā 15 minūšu mēģinājumā, sapratu, ka neesmu kļūdījies! Jūs viņu noteikti labi pazīstat – tā ir koknesiete Solveiga Vikšere no Rīgas!" Talantīgā meitene ir beigusi Kokneses mūzikas skolu, kā arī ir Druvja Andriksona mūzikas studijas audzēkne. Pagājušajā gadā ar Druvja Andriksona vadīto grupu "Nepilns litrs" piedalījusies konkursā "Klusie ūdeņi", iegūstot pirmo vietu. Pēc augstskolas beigšanas Solveigas dzīve un darbs norit Rīgā, bet mūzika ir viņas sirdslieta.

Savu satraukumu, ieņemot vietu blakus mūziķiem, Solveiga prata noslēpt ar sirsnīgo smaidu un jau pirmajā dziesmā "Vētra nāk", radīt sajūtu, ka šo skaņdarbu Guntars Račs rakstījis tieši viņas balsij! Duetā ar Guntara Raču izskanēja dziesma "Divi krasti", bet visiem labi zināmās "Šūpoles" bija jaunās dziedātājas solo numurs. Savukārt leģendārajā dziesmā "Diena", kuru autors uzrakstījis 80. gadu beigās, domājot par Latvijas nākotni, viņš aicināja Solveigu izdziedāt īpašā Kokneses skanējumā. Gan mūziķi, gan līdzi dziedātāji vienprātīgi atzina - koknesiete šo "eksāmenu" ir veiksmīgi izturējusi! Atliek novēlēt, lai pēc  mazās "zvaigžņu stundas" seko nākamās!

Pasākuma noslēgumā bija iespējams iegādāties Guntara Rača dzejas grāmatas un iegūt viņa autogrāfu, vēl pabūt kopā, baudot gardo jubilejas torti ar uzrakstu "Kokneses pagasta bibliotēkai 95". Starp daudzajiem laimes vēlējumiem lai piepildās arī vēlējums: Kokneses pagasta bibliotēkas 100. dzimšanas dienā atkal satikties ar Guntaru Raču un viņa draugiem! Un vienmēr atcerēties dzejnieka vārdus: "Lai ne diena neiet zudumā!"

Sarmīte Rode

Santas Mideres foto