Veļu vakars Kokneses pilsdrupās

Veļi... iļģi... urguči... Dievaines. Veļu laiks. Arī Koknesē 20.oktobra vakarā Kokneses pilsdrupās svētījām Veļu vakaru. Kā katru gadu. Veļu laiks ilgst no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, bet dažās vietās pat līdz Ziemassvētkiem. Un arī Veļu vakaru var piedzīvot dažādi. Vieni svin publiski, citi savās mājās, savā ģimenē. Vēl citi šīs latviskās tradīcijas vietā likuši cittautu tradīcijas un kopj tās. Katram savs.

Mēs Veļu vakaru pavadījām kopā ar draugiem no Suntažiem, Ogres un Lielvārdes. Kopā sanāca varens pulks ļaužu, nepilns simts un visi viens otru saprata, sadziedāja un pat rotaļās gāja, gan lieli, gan mazi... Ēdām biezu putru, godinājām veļus, palaidām Pērses un Daugavas ūdeņos uguns plostiņu, kūrām uguni. 

Vakars bija brīnišķīgs! Pati Dabas māte bija kopā ar mums. Rāms, skaidrs vakars... Un tad, kad gājām projām, pāri ūdeņiem cēlās migla, un pilsdrupās palika degošas gaismiņas... un veļu mielasts velīšiem... 

Nāci nāci, veļu māte,

Ko par miegu bēdājies,

Veļu galda galiņā. 

Inguna Žogota,

folkloras kopas "Urgas" vadītāja