Vai zināji, ka Aizkrauklē reiz bija muiža?

Vai zināji, ka Aizkrauklē reiz bijusi muiža? 

Lai arī Aizkraukles pilsēta ir jauna un šogad atzīmē vien 56. gadadienu, Aizkraukles apkārtnei ir sena vēsture. Par to liecina Aizkraukles pilsdrupas, kas gozējas senās Daugavas krastā, kā arī leģendas un liecības par Aizkraukles muižu un tās personībām. Kopā ar Aizkraukles tūrisma informācijas punktu atšķirsim vēstures lapaspuses kopā!

Aizkraukles muižu cēla pēc muižas īpašnieka barona Karla Frīdriha Šulca fon Ašerādena projekta. Vecā muižas centra apbūve atradās tuvāk Daugavai, tā bija plūdu apdraudēta, nelīdzena un slikti pārredzama vieta. Tādejādi muižas īpašnieks jaunajai mītnei vietu izraudzījās kalnā. Ēka tika pabeigta 1761.gadā. Daugavas krastos radās izcila baroka arhitektūras paraugs, kādu Latvijā nebūt nebija tik daudz. Muiža bija divstāvu akmens celtne ar mansarda jumtu un augstu cokolstāvu. Cokolstāvā izvietojās cirtuve un saimniecības telpas ar ieejām abos galos. Pirmajā stāvā atradās liela zāle un astoņas istabas.

Aizkraukles muižas kungu mājas istabu sienas apgleznojis Rīgas māldermeistars Andreasa Vilhelms Štellings. I. Lancmanis savā publikācijā par muižu atzīmē, ka kungu mājas iekštelpas pelna īpašu uzmanību. Vienas istabas sienas Štellings apgleznojis ar arhitektūru, otras - ar ainavām, kā arī darinājis astoņus virsdurvju gleznojumus. Telpā ar ainavām var nojaust, ka rokoko ornamenta ietvertajos sienu laukumos bijušas attēlotas dabā noskatītas vietas. Virsdurvju gleznojumos redzams klasiskas ainavas, kas droši vien gleznotas pēc gravīrām.

Interesantas ziņas par Aizkraukles muižu saglabājušās no 1957. gada, kad veikta šīs teritorijas apsekošana. Tās laikā aprakstīts un uzmērīts 18. gs. celtās kungu mājas manteļskurstenis, kurš saukts par muižas ķēķi, jo tajā gatavots ēdiens. Šis skurstenis 1957. gadā bija vienīgais, kas saglabājies no kungu mājas. Būves pamats bija veidots kā četrstūris 2,3 m augstumā. Virs šī pamata pacēlās dūmvada kupols, kurš augšpusē noslēdzās ar virs jumta esošu daļu. Manteļskurstenis bija celts no dolomītakmeņiem kaļķu javā. Ailas pusloka pārsedze, vēlākie aizmūrējumi un skursteņa gals no sarkanajiem ķieģeļiem. Skursteņa iekšpusē 3,8 m augstumā sienās balstījās divas sijas, kas kalpoja gaļas žāvēšanai. Tādā pašā augstumā labajā sānu sienā bija lūka ar metāla stieni. Šī savdabīgā būve mūsdienās vairs nav redzama.

Aizkraukles muižas apbūve gandrīz pilnībā tika iznīcināta Pirmā Pasaules kara laikā. Līdz mūsdienām ir saglabājies vien muižas parka paviljons - divstāvu sešstūra tornis ar kupolveida jumtiņu. Pirmajā stāvā logu vietā ir palikuši tikai nišas. Šādi torņi Latvijas muižas parkos nav reta parādība. Tie celti dažādām vajadzībām, kā. piemēram, mednieku vaļasbrīdim, kafijas vai tējas nobaudīšanai. Parka paviljons atrodas privātīpašumā.

Muižas īpašnieks Šulcs fon Ašarādens vēsturē ir iegājis ar to, ka 1764. gadā ir izdevis zemnieku tiesības, kurās teikts, ka arī kungu var atzīt par vainīgu – “Aizkraukles un Rīmaņu muižas Zemnieku tiesu”.

Par Aizkraukles muižas vēsturi vairāk uzzināt iespējams Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā "Kalna Ziedi", kā arī ekskursijā "Aizkraukles muižas stāsti un leģendas dabas parkā "Daugavas ieleja"" kopā ar gidi Gunu Zablocku.

Foto - LNB arhīvs