Šogad par Gada ģeovietu tika izvēlētas Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas.
Klintis stiepjas vairāk nekā vienu kilometru garos posmos abos upes krastos – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā - Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijās - lejpus Pļaviņām un Sēlpils.
Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 m dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā grūti pieejamas, 2-4 m augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas dabai neparastas un izcili ainaviskas. Labāk aplūkojamas no upes puses. Dolomīta klintis apskatāmas arī Klintaines applūdušajos karjeros.
Klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži - gan plātņaini, gan kavernozi dolomīti, kas ietver seno dzīvnieku gliemežu un stromatoporu fosīlās atliekas, kā arī interesantus minerālus veidojumus.
Ģeoloģijas zinātnei šā Daugavas posma klintis ir nozīmīgas kā augšējā devona Daugavas svītas īpaši raksturīgu iežu atsegumi (stratotips) un slāņu tektoniskas deformācijas vietas (Krustalīča fleksūra u.c.), kā arī iespaidīgā kanjona un senlejas dēļ.
Dabas skaitīšanas gaitā dolomīta klintis ir uzkartētas kā Eiropas Savienības īpaši aizsargājamas dzīvotnes – karbonātiski pamatiežu atsegumi, kur joprojām sastopamas retās mūru un plūksnu sīkpapardes, Daugavas vizbuļi, ārstniecības indaine un citi klinšu augi. Virs klintīm atrodas bioloģiski vērtīgi un daudzveidīgi kaļķainie zālāji.
Tradicionāli jau piecpadsmito gadu Gada ģeovietā tiek organizēts izglītojošs pasākums, uz kuru ir aicināts ikviens. Pasākums ir bezmaksas.
Tas notiek septembra nogalē, kad Pasaulē tradicionāli atzīmē Ģeoloģiskā mantojuma dienu.
Publiskais pasākums sāksies 2022. gada 24. septembrī, pl. 12:00.
Programmā:
Pasākuma dalībniekiem jāievēro ar Covid-19 pandēmiju saistītie distancēšanās noteikumi. Nepieciešams laikapstākļiem un iešanai dabā piemērots apģērbs un apavi.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu un labiekārtošanu.
Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu koordinē biedrība “Ziemeļvidzemes Ģeoparks”, atbalsta - Aizkraukles un Jēkabpils novadu pašvaldības, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas, Vidzemes augstskola, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, kempings “Annas klints” un pārgājienu uzņēmums “Spectūrisms”.
Informāciju sagatavoja:
Dainis Ozols, biedrība “Ziemeļvidzemes Ģeoparks”.