Brīvdabas ekspozīcija atklās Jaunjelgavas ebreju kopienas mantojumu

Ebreji Jaunjelgavā sāka apmesties apmēram 18. gadsimta sākumā. Galvenie nodarbošanās veidi bija amatniecība un tirdzniecība. Tā kā Jaunjelgava atradās labvēlīgā un izdevīgā ģeogrāfiskajā vietā, lai veiksmīgi tirgotos un mītos ar precēm, ebreju kopiena skaitliski palielinājās un ekonomiski sekmēja pilsētas attīstību gadu no gada. Pirmā pasaules kara rezultātā un īpaši Holokausta traģēdijas dēļ, Latvijas mazpilsētu ebreju kopienas pilnībā izzuda jau 20. gs. vidū. Gandrīz viss dokumentālais un materiālais mantojums tika zaudēts. Joprojām saglabājušās atsevišķas ēkas un kapsētas. Arī Jaunjelgavā saglabājusies ebreju kapsēta, kas mūsdienās ir viens no vislabāk uzturētajiem ebreju memoriāliem Latvijā. Jau 1985. gadā tika uzsākti ebreju kapu attīrīšanas un uzturēšanas darbi, lai saglabātu šo unikālo vietu. Līdz šim kopīgiem spēkiem jau daudz paveikts, bet saglabāšanas darbus būtu nepieciešams turpināt.

Kapsētas ziemeļrietumu daļā izvietotā rituālu ēka (bet-tohora), kurā mūžībā aizgājušos īpašā ceremonijā vajadzēja sagatavot pēdējam ceļam, vēl kara laikā palikusi bez jumta. Šīs ēkas paliekām draudēja nojaukšana, jo pamazām tās sienas bija sākušas drupt. Bet pateicoties Uriasa Šatca pēctečiem (*Uriass Šatcs (1849-1913) – ebreju tautības aptiekas īpašnieks un ilggadējs pilsētas domnieks Fridrihštatē), vairākiem privātajiem ziedotājiem, piedaloties ebreju reliģiskajai kopienai “Šamir”, ar Jaunjelgavas pašvaldības un ES fondu atbalstu tika veikta kompleksa kapsētas konservācija (no 2007. līdz 2008. gadam). Rituālu ēkas drupas tika attīrītas no krūmiem un kokiem, kas bija saauguši uz sienām. Pussabrukusī ēka tika saglābta un pārvērsta par pieminekli pilsētas ebreju kopienai, kurā nākotnē varētu izvietot informatīvos materiālus par Jaunjelgavas ebreju kopienu.

Lai būtu iespējams izvietot informatīvos materiālus un rituālu ēka (bet-tohora) kļūtu par brīvdabas ekspozīcijas vietu, konservācijas darbus nepieciešams turpināt un izveidot jumta konstrukciju. Jaunjelgavas tūrisma informācijas punktā ir vizuāli apskatāms projekta gala rezultāta koncepts, ko izstrādājusi arhitektu firma “Birojs A”: “Fridrihštates – Jaunjelgavas ebreju kopienas” brīvdabas ekspozīcija. Koncepta izstrādi finansēja Jaunjelgavas ebreju memoriāla biedrība ar palīdzību no Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda. Projekta realizācijai, bez jau minēto organizāciju līdzekļiem, būtu nepieciešams līdzcilvēku un uzņēmēju finansiāls atbalsts. Ziedojumi palīdzētu turpināt darbus!
Sīkāka informācija, kā veikt ziedojumu pieejama biedrības interneta mājaslapā: www.jews-jaunjelgava.lv vai zvanot (+371) 29579789.

Pateicībā par ziedojumu:

• savā īpašumā varēs iegūt V. Šatca grāmatu “Jaunjelgava 1800.-1941. pilsētas un ebreju kopienas vēsture”;
• ekskursiju pa Jaunjelgavu grāmatas autora vai gida pavadībā;
• juridiskām personām nodokļu atvieglojums; 
• ziedotāja vārds tiks pieminēts ikgadējā informatīvajā plāksnē Jaunjelgavas ebreju memoriālā un mājas lapā www.jews-jaunjelgava.lv, ja vien nav vēlme palikt anonīmam.

Pievienotajos foto iespējams redzēt, kā rituālu ēka pašreiz izskatās dabā un maketā - kā tā izskatīsies pēc jumta konstrukcijas izbūves un informatīvo stendu uzstādīšanas.

Jaunjelgavas ebreju kapi
Meža iela 12, Jaunjelgava, Aizkraukles novads, Latvija, LV-5134
GPS: 56.608143, 25.102051

Foto: Sandra Smona, Jaunjelgavas TIP.

Raksta tapšanā izmantota V. Šatca grāmata “Jaunjelgava, 1800-1941. Pilsētas un ebreju kopienas vēsture” un “ I. Bruņinieces grāmata “Jaunjelgava”.

Informāciju apkopoja un sagatavoja Jaunjelgavas tūrisma informācijas punkts, Jelgavas ielā 33, Jaunjelgava.