Iepazīsim Pētera Lodziņa ielu Neretā

Pastaiga – ekskursija pa seno Ķesteru ceļu - Pētera Lodziņa ielu.

Vai zinājāt, ka šī ir viena no senākajām Neretas ielām – iesākumā saukta par Ķesteru ceļu, kurš izveidojies jau 500 gadus atpakaļ. Tas savienoja Mācītājmuižu, baznīcu, veda garām pagasta namam, Ķesterātam un izbeidzās pie Ķesteru kapsētas.

No 1815. gada Ķesterātā atradās skola Neretas un apkārtnes bērniem, saukta Ķesterskola.  Ēku pārbūvējot, šeit iekārtots internāts – šodien – dienesta viesnīca.

Ķesterskolā par skolotāju strādājis Jānis Reguts (? – 1907), kurš izglītību ieguvis Irlavas skolotāju seminārā, darbu Neretā uzsācis 1849. gadā, bijis viens no labākajiem mūzikas pazinējiem plašā apkārtnē un bijis dziedāšanas tradīciju aizsācējs Neretā. Mācījis bērnus Neretā turpat 50 gadus. Apglabāts Neretas Ķesteru kapsētā.

Vai ziniet, kas ir Pēteris Lodziņš (1874 – 1949), kura vārdā nosaukta šī iela? Cilvēks, kurš savu dzīvi ar Neretu saistījis no 20. gs. sākuma, kad sācis strādāt kā pagasta rakstvedis. Viņa ražīgākais dzīves periods ir  pagājušā gadsimta 20. un 30. gadi, veltīti Neretas kultūras, ekonomikas un sociālajam uzplaukumam.  Apbrīnas vērts ir viņa spēju un interešu plašums. Neretas bibliotēkas dibinātājs un vadītājs visa sava mūža garumā, vēstures liecību vācējs un sistematizētājs. Daudzu Neretas labo pasākumu dvēsele: Krājaizdevu sabiedrības nams (tagad Kultūras centrs), Baltās skolas celtniecība (tagad J.Jaunsudrabiņa skola), teātru izrādes, koncerti, jaunas kapsētas ierīkošana – šodien zināma kā Smiltaines kapsēta.  Ar aizņēmuma palīdzību uzbūvēto privātmāju viņš nodeva doktorāta vajadzībām (patreiz ēka P. Lodziņa ielā 12). Turpina augt un kuplot viņa stādītie ozoli un liepas gar P. Lodziņa ielu visā tās garumā.  Par Lodziņtēvu varētu teikt – Cilvēks Mecenāts. Savas personīgās dzīves viņam nebija, Nereta – tā bija viņa dzīve.

Senais Ķesteru ceļš saistās ar vairākiem interesantiem vēstures stāstiem un notikumiem.  Šoreiz tas bija veltīts cilvēkiem, neretiešiem, kuri ar savu drosmi, inteliģenci, nesavtību veidoja Neretu par sabiedriski kulturālu centru plašā apkārtnē.

Marika Sūruma

Neretas novadpētniecības muzeja vadītāja