Kamermūzikas koncerts "Ar gaismu sirdī" Neretā, 26.10.2024.

Uz daudzpusīgu un neparastu kamermūzikas koncertu "Ar gaismu sirdī" aicina soprāns Gunta Gelgote, flautiste Liene Denisjuka-Straupe un ērģelniece Kristīne Adamaite. Līdzšinējā mākslinieču radošā sadarbība nupat ir vainagojusies ar bagātīgu pienesumu latviešu mūzikas repertuāram un šī projekta ietvaros jaundarbus ir radījuši: Dace Aperāne, Imants Zemzaris un Platons Buravickis.

Programmas satvaru veido dažādu paaudžu latviešu komponistu kompozīcijas teju gadsimta amplitūdā, sākot ar Lūciju Garūtu (1902-1977) un beidzot ar Andreju Mārtiņu Grīnbergu (2001). Ik komponistam piemīt savs unikāls rokraksts, kurā atspoguļojas ne tikai katra individuālā personība, bet arī sava laika nospiedumi. Tā, piemēram, 

• Lūcijas Garūtas daiļradē nereti ir sastopamas atsauces uz franču impresionisma stilistiku, pateicoties viņas izglītībai Parīzes konservatorijā. Meditācija sākotnēji rakstīta klavierēm (1935) un vēlāk komponistes brieduma gados pārlikta arī ērģelēm (1970), tādā veidā paspilgtinot kompozīcijā iekļauto emociju un dinamisko gradāciju spektru gan plašumā, gan dziļumā. 
• Marģeris Zariņš (1910-1993) ir pazīstams ne tikai kā skaņradis, bet arī kā rakstnieks un pat režisors savai mūzikai. Koncertā skanēs viņa ērģeļdarbi: Usmas baznīciņā un Ugāles sarabanda no svītas Kurzemes baroks. 
• Spilgtu pienesumu radītajai kamermūzikas programmai sniegs dzejas klātbūtne, kas ir neatņemama kompozīciju sastāvdaļa pieminētajos trīs jaundarbos: Daces Aperānes (1953) Sapņu dziesmās būs saklausāma Baibas Bičoles dzeja, Imanta Zemzara (1951) Sapņa vārdos iekļauti Raiņa dzejoļi un Platons Buravickis (1989) ir smēlies iedvesmu savam jaunajam opusam Tumsas māte ar gaismu sirdī skaņu prasa no Imanta Ziedoņa dzejas rindām. Visi jaundarbi ir veltīti koncerta atskaņotājmāksliniecēm. 
• Koncerta autoru vidū ir arī šajā tūkstošgadē dzimušais Andrejs Mārtiņš Grīnbergs, kuram ir savs viedoklis par Meditācijas skanējumu ērģelēm un šī ēteriski atmosfēriskā apcere ir daļa no jaunā komponista Ambientās svītas. 
• Savukārt Marinas Vidmontes (1976) skaņdarbs Par zilo pasaku rakstīts pēc Imanta Ziedoņa Krāsaino pasaku motīviem, kur zilā krāsa šajā kontekstā atspoguļo autores dzīves nostāju: “Bez cerības nedzīvojiet, nepazaudējiet dzīves lielos un mazos sapņus! Sajūtiet, lolojiet katra mirkļa unikālo un neatkārtojamo garšu, ļaujiet krāsām izdaiļot un ienest līksmību visos jūsu dvēseles nostūrīšos.” – šādu novēlējumu autore ir atstājusi partitūras ievadā.

Kamermūzikas koncerts "Ar gaismu sirdī" notiks 26. oktobrī plkst. 18:00 Neretas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Koncerta programma:

• Andrejs Mārtiņš Grīnbergs /2001/ Meditācija;
• Imants Zemzaris /1951/ Sapņa vārdi (sešas dziesmas ar Raiņa dzeju soprānam, flautai un ērģelēm);
• Marģeris Zariņš /1910-1993/ Usmas baznīciņā un Ugāles sarabanda no svītas “Kurzemes baroks”;
• Platons Buravickis /1989/ Tumsas māte ar gaismu sirdī skaņu prasa; Imanta Ziedoņa dzeja;
• Lūcija Garūta /1902-1977/ Meditācija;
• Marina Vidmonte /1976/ Par zilo pasaku no cikla “Par zilo un raibo pasaku”;
• Dace Aperāne /1953/ Sapņu dziesmas; Cikls soprānam, flautai un ērģelēm ar Baibas Bičoles dzeju.

Laipni aicināts ikviens mūzikas cienītājs! 

Ieeja koncertos bez maksas vai par ziedojumiem baznīcai. 

Koncertu atbalsta VKKF.

Daces Aperānes ANOTĀCIJA - "Sapņu dziesmas" cikls soprānam, flautai un ērģelēm (Baibas Bičoles dzejas vārdi)

(veltījums Guntai Gelgotei, Lienei Denisjukai-Straupei un Kristīnei Adamaitei)

Pirms daudziem gadiem Ņujorkā, dzejniece Baiba Bičole man uzdāvināja viņas dzejas grāmatu "Griežos" ar ierakstu "skanētājai Dacei". Saviļņota par šo dāvanu, cerēju tad vismaz vienu no grāmatas dzejoļiem komponēt. Tomēr, bija jāsaņem ļoti jaukais aicinājums no šī koncerta brīnišķīgām koncerta māksliniecēm, lai tas notiktu. B. Bičoles dzejolis "Dienā, klusām ūdeni šķeļot...", ko izvēlējos sava cikla "Sapņu dziesmas" pirmajai dziesmai, līdzinās sapnim, kurā dzejniece, no rīta līdz vakaram, piedzīvo dabas noslēpumanību un tuvumu. Centos muzikāli atspoguļot šī dzejoļa pārsvarā rāmo, kā arī emocionāli niansēto noskaņu. Otrai dziesmai izvēlējos vienu no B. Bičoles "grafiskiem" dzejoļiem, kuru rindu vizuālais sakārtojums atdarina gan dzejolī pieminēto "gaisputna" formu, gan debess mākoņus. Šajā dzejolī, kurā dzejniece iedomajās sevi "pāri zemei, ūdeņiem pāri", muzikāli vēlējos rast mijiedarbību starp vokālajām un flautas melodiskajām līnijām, kā arī ērģeļu motīviem, veidojot pakāpeniski augšupēju sajūtu, kas ir skaisti aprakstītā dzejoļa nosaukumā: (Atbrīvošanās). - Dace Aperāne

Informācija par mūziķēm:

GUNTA GELGOTE mācījusies kordiriģēšanu Cēsīs, studējusi vokālo mākslu Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Andžellas Gobas un Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā pie Regīnas Maciutes. Pēc pāris sezonām Rīgas operteātrī savas vokālās un skatuviskās prasmes Gunta turpina izpaust Lietuvas Nacionālajā Operas un Baleta teātrī. Tur viņas lomas ir Adele J. Štrausa “Sikspārnī”, Sapņu meitenīte O. Narbutaites operā “Kornets” un Kunigunda L. Bernstaina operetē “Kandids”. Guntas soprāna balss skanējusi koncertos ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, kamerorkestri Sinfonietta Rīga, Lietuvas Nacionālo Simfonisko orķestri un citiem ansambļiem. Liela nozīme dziedātājas repertuārā ir kamermūzikai un mūsdienu mūzikai. Viņa muzicē kopā ar pianistēm Aiju Kuzmani un Hertu Hansenu. Kopā ar Giedri Gelgotu ir vairāku mūsdienu mūzikas darbu pasūtinātāji un pirmatskaņotāji. 2009. gadā saņēmusi Lielo Mūzikas balvu kategorijā Gada debija.

LIENE DENISJUKA-STRAUPE 2007. gadā ar izcilību ieguvusi divus maģistra grādus mūzikā, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Viļņa Strautiņa flautas klasi Rīgā un Gildholas Mūzikas un Drāmas augstskolu (Guildhall School of Music and Drama) Londonā. Profesionālā meistarība flautas spēlē aktīvi papildināta dažādās meistarklasēs pie izciliem flautas profesoriem: Eiverilas Viljamsas (Averil Williams), Sāras Ņūboltas (Sarah Newbolt), Viljama Beneta (William Bennett), Karlo Jana (Carlo Jans) u.c. Kopš 2001. gada Liene strādā Liepājas Simfoniskajā orķestrī. Savu radošo darbību papildinājusi ar dalību dažādos kameransambļos, līdz beidzot kopā ar pianisti Kristīni Paulu dibinājusi savu ansambli Duo Spectrum. Abas jaunās mūziķes piedalījušās dažādos Eiropas mēroga kamermūzikas festivālos un konkursos. Pēc Radio Klasikas lūguma 2011. gadā Duo Spectrum veikuši ierakstus Latvijas klasiskās mūzikas arhīva papildināšanas vajadzībām. Simfoniskā orķestra mūziķes prasmes māksliniece izkopusi arī slavenajos Londonas orķestros – Londonas Simfoniskajā orķestrī un Londonas Filharmonijas orķestrī. 2011. gadā Liene piedalījusies Kremerata Baltica VIII festivālā Siguldā. Sniegusi vairākus solo koncertus gan Latvijā, gan citur Eiropā. Kopš 2012. gada Liene strādā orķestrī „Rīga” un kopš 2014. gada – darbojas kā flautas spēles un metodikas pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā.

KRISTĪNE ADAMAITE ir ērģeļklases docente Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes ērģelniece. Mācījusies Rīgas 2. mūzikas skolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājas Leldes Paulas klavieru klasi (1994). 2002. gadā ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē (prof. Larisas Bulavas klase). Papildinājusi zināšanas Enshedes Mūzikas augstskolā Nīderlandē (prof. Gijs van Schoonhoven). Regulāri koncertē gan kā soliste, gan sadarbojoties ar koriem un orķestriem (Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, kori “Kamēr…”, “Balsis”, Latvijas Nacionālo Simfonisko Orķestri, “Kremerata Baltica”, Ventspils kamerorķestris u.c.) un solistiem (Gunta Gelgote, Ieva Parša, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ēriks Kiršfelds, Artis Sīmanis u.c.). Koncertējusi daudzās Eiropas valstīs, Krievijā, Austrālijā, ASV un Kanādā. No 1996. līdz 2019. gadam darbojusies kā Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcas ērģelniece. Saņēmusi “Lielo Mūzikas balvu 2014” par izcilu darbu ansamblī.

Informāciju sagatavoja Liene Denisjuka-Straupe.